Pandēmijas laiks iezīmē kritisku situāciju arī onkoloģijas jomā – pagājušajā gadā krūts vēža profilaktiskās pārbaudes veikušas mazāk nekā trešā daļa uzaicināto Latvijas sieviešu. Arī šāgada pirmo mēnešu dati neiepriecina. Onkologi vēlreiz uzsver, ka tieši skrīnings palīdz atklāt krūts vēzi agrīnās stadijās, kas sievietei nozīmēs izārstēšanos un dzīvošanu.
Zemā sieviešu atsaucība cieši saistīta ar faktu, kādā stadijā Latvijā atklāj krūts vēzi, norāda Rīgas Austrumu slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra virsārste mamoloģijā Ilze Eņģele. Diemžēl gandrīz trešo daļu krūts vēža saslimšanas gadījumu sievietēm atklāj jau trešajā vai ceturtajā stadijā. Tikai nepilnos divos procentos gadījumu ļaundabīgs krūts audzējs pamanīts un atklāts nulles stadijā, kad, kā pierāda arī ārvalstu pētījumi, krūts vēzi var pilnībā izārstēt.
Krūts veselības dienā mediķi un pacientu organizācijas aktualizē būtiskākos jautājumus onkoloģijas jomā. Lai arī krūts vēža skrīnings Latvijā tiek organizēts jau kopš 2009. gada, diemžēl neesam sasnieguši tādu atsaucības rādītāju (vismaz 70 procenti uzaicināto sieviešu veikušas krūts veselības pārbaudes), kas ļautu krūts vēzi atklāt vairumā gadījumu agrīnās slimības stadijās. Pēc mediķu domām, novēlotā krūts vēža diagnostika ir saistīta ar zemo atsaucību skrīningam. “Krūts vēzis ir biežākā onkoloģiskā slimība sievietēm gan Latvijā, gan visā pasaulē, tāpēc mūsu pamatuzdevums ir nodrošināt un aicināt veikt sievietes agrīnu diagnostiku. Vienīgā metode, kas mums to var sniegt, ir mamogrāfija un šo izmeklējumu veikšana regulāri,” norāda Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs profesors Jānis Eglītis. “Vēršam sabiedrības uzmanību, ka arī Covid-19 pandēmijas laikā ir jāveic šie izmeklējumi, un mēs kā ārsti esam gatavi veikt šo darbu katru dienu.”
Krūts vēža skrīningu uzsver arī Rīgas Austrumu slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja, profesore Sandra Lejniece, norādot, ka, “jo sliktāki skrīninga rezultāti - maza atsaucība, jo izārstēšanās rezultāti arī ir sliktāki”. Profesore S. Lejniece informēja, ka uzlabojumus onkoloģijas jomā paredz Eiropas Vēža uzveikšanas plāns, ko var uzskatīt par jaunu Eiropas Savienības pieeju vēža novēršanā un ārstēšanā, kurā uzsvērta ne tikai profilakse, proti, dažādi pasākumi, lai mazinātu riskus saslimt ar vēzi, bet arī apņemšanās panākt, ka Eiropā ir vienlīdzība attiecībā uz vēža diagnostikas un ārstēšanas pieejamību. Šajā plānā uzsvērtas vienādas tiesības uz kvalitatīvu aprūpi, diagnostiku un ārstēšanu, uz vienādu piekļuvi zālēm un vienādām izredzēm izdzīvot “visiem neatkarīgi no mītnesvalsts”.
Šāda plāna īstenošana gan varētu būt visai liels izaicinājums, jo Eiropas valstīs būtiski atšķiras situācija veselības aprūpes jomā, piemēram, zāļu pieejamībā vēža pacientiem. Eiropas Vēža uzveikšanas plānā ir paredzēta kopēja platforma vēža ārstēšanas zāļu pieejamības uzlabošanai. Viens no uzdevumiem, kuru pilda Latvija, ir Vēža centra izveide, lai par pacientu rūpētos no brīža, kad ir aizdomas par diagnozi, līdz pat aprūpei pēc izārstēšanās visas dzīves garumā.
Pacienta ceļa karte ir viens no uzdevumiem, kuru pilda eksperti. Rīgas Austrumu slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra virsārste mamoloģijā Ilze Eņģele skaidro, ka šī
ceļa karte ir klīniskais ceļš, kādu iet paciente, sākot no pirmās dienas, kad ir parādījušās aizdomas par vēzi, līdz pat dienai, kad paciente pēc ārstēšanās ir novērošanā.
Ja krūts vēža skrīningā vai citā veidā, piemēram, nejaušā atradnē, ir aizdomas par ļaundabīgu krūts audzēju, jau desmit dienu laikā pacientei jāsaņem diagnostiskais krūts izmeklējums (mamogrāfija, sonogrāfija, biopsija - tas, kas nepieciešams, lai precizētu diagnozi), kam savukārt sekotu ārstu konsilijs. Kopumā šim procesam jāiekļaujas līdz 28 dienām, un ārstēšana jāuzsāk ne vēlāk kā 62 dienu laikā. Uz jautājumu, kad šī pacienta ceļa karte varētu tikt ieviesta Latvijā kā sistēma, I. Eņģele norādīja, ka jau pašlaik Latvija faktiski daudzos gadījumos šādu pieeju īsteno un ceļa kartē iezīmētie veselības aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti pat ātrāk. Tiesa, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir ierobežota, īpaši tagad, Covid-19 epidēmijas apstākļos. Savukārt par pilnvērtīgi ieviestu pacienta ceļa karti kā sistēmu pagaidām vēl ir grūti pateikt, jo darbs vēl procesā. Ir nepieciešama datu uzskaite, lai varētu fiksēt laiku, kā pacients “iet” pa šo ceļu (jāatgādina, ka valstī dažādu birokrātisku iemeslu dēļ vēl joprojām nedarbojas vēža reģistrs).
No mediķu stāstītā izriet, ka pacientēm ir pieejami izmeklējumi (turklāt, kā uzsvēra Rīgas Austrumu slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas nodaļas virsārste Māra Epermane, izcili izmeklējumi), taču - ja sieviešu atsaucība krūts vēža skrīningam būs tik zema un ja mēs nedomāsim, kā panākt, lai visas sievietes atsauktos šiem izmeklējumiem, tad arī diagnostikas un ārstēšanas rezultāti nebūs pietiekami labi, pat ar vislabākajām tehnoloģiskajām iespējām. “Dienā mēs varam veikt izmeklējumus 25 sievietēm, bet vidēji tās ir tikai septiņas sievietes, kuras atnāk uz pārbaudi,” stāsta M. Epermane. “Krūts vēzis aug neatkarīgi no Covid-19 epidēmijas, tāpēc vēlreiz un vēlreiz ir jāaicina sievietes neatlikt šīs pārbaudes.” Ārsti pieļauj, ka arī Latvijā varētu ieteikt krūts vēža profilaktiskās pārbaudes sievietēm, sākot jau no 40 gadu vecuma, līdzīgi kā tas ir Zviedrijā.
Lai samazinātu mirstību no krūts vēža, nepieciešams, lai krūts skrīningam atsauktos vismaz 70 procenti sieviešu. Neatkarīgā jau rakstīja, ka 2020. gadā krūts vēža skrīninga pārbaudēm atsaucās rekordzems sieviešu skaits - vien nepilni 30 procenti no uzaicinātajām sievietēm. 2019. gadā sieviešu atsaucība bija lielāka - no uzaicinātajām 139 428 sievietēm izmeklējumu veica 54 582 jeb 39,1 procents. Kādi rezultāti būs 2021. gadā - pagaidām vēl grūti pateikt, jo ir pieejami rezultāti tikai par sieviešu atsaucību pirmajos trīs gada mēnešos, un tie rāda, ka atsaucība krūts vēža pārbaudēm ir vairāk nekā 30 procenti.
Diemžēl tā kā Latvijā joprojām nedarbojas vēža reģistrs, nav pieejami dati par saslimstību ar onkoloģiskām slimībām visā valstī. Latvijas Onkoloģijas centra dati par 2020. gadu apliecina, ka zemā atsaucība skrīningam, kad varētu krūts vēzi atklāt agrīnā stadijā, ietekmē arī datus, kādā stadijā Latvijā sievietēm atklāj krūts vēzi. Trešajai daļai sieviešu krūts vēzis atklāts nulles vai pirmajā stadijā (nulles stadijā tas atklāts 1,7 procentiem sieviešu), otrajā stadijā - 36 procentiem sieviešu, bet trešajā un ceturtajā stadijā - 28 procentiem sieviešu. Mediķi norāda, ka nulles stadijā krūts vēzi atklāj valstīs, kur skrīnings ir ļoti labā līmenī, bet Latvijas rādītāji, ka krūts vēzi atklāj joprojām novēloti, ir nepiedodama situācija. Onkologs Jānis Eglītis atzina, ka valstīs, kur skrīnings ir labā līmenī, krūts vēzi nulles stadijā atklāj pat desmit procentiem sieviešu, kas ar atbilstošu ārstēšanu var nodrošināt šīm sievietēm dzīvi pēc diagnozes atklāšanas. Pēdējos gados situācija arī Latvijā ir uzlabojusies, jo, pateicoties sieviešu atsaucībai un tehnoloģiskajām iespējām, arī Latvijā arvien vairāk atklāj krūts vēzi agrīnā stadijā, kad tas nav sataustāms ar roku, tātad pamanāms vien izmeklējumā, tomēr vēlreiz un vēlreiz jārunā par to, lai panāktu lielāku sieviešu atsaucību pārbaudēm.
Ārstēšanas rezultāti gan pasaulē, gan Latvijā pēdējo 20-30 gadu laikā ir uzlabojušies, uzsver Rīgas Austrumu slimnīcas onkoloģe-ķīmijterapeite, Latvijas Universitātes asociētā profesore Alinta Hegmane. Latvijā 2010. gadā pacientu piecu gadu dzīvildze bija 62 procentiem pacientu, bet 2019. gadā tie bija jau 72 procenti, tomēr mums vēl ir tāls ceļš ejams, lai pietuvotos pasaules rezultātiem, jo Amerikā piecu gadu izdzīvošanas rādītājs visām vēža stadijām ir 90 procenti. “Kas nosaka to, ka izdzīvošanas rādītāji ir labāki? Tās ir skrīninga programmas un atsaucība tām, tā ir uzlabota diagnostika, un noteikti tā ir ārstēšana, jo pašlaik terapija ir personalizēta. Mēs neizvēlamies ārstēšanu tikai atkarībā no slimības stadijas, mēs izvēlamies ārstēšanu atkarībā no tā, kāda ir audzēja bioloģija,” stāsta Alinta Hegmane. “Un nenoliedzami nozīme ir jaunu, inovatīvu medikamentu ienākšanai krūts vēža ārstēšanā.” Visi krūts vēži nav vienādi. Pēc ģenētiskā tipa tos var sadalīt vismaz četros veidos un atbilstoši tam arī izveidot ārstēšanas plānu ar medikamentiem. Onkoloģe uzsver, ka vislabākais vārds, kā mēs mūsdienās varētu raksturot vēža ārstēšanu, būtu personalizētā medicīna, kas nozīmētu katrai pacientei individuālu pieeju.
Ārste norādīja, ka virkne pasaules valstu krūts vēža pacientēm apmaksā ģenētiskās pārbaudes, lai noskaidrotu, vai un kā iedarbosies attiecīga medikamentozā terapija, jo tas pasargā no nevajadzīgas ķīmijterapijas lietošanas, kas var nedot efektu. Šo informāciju nevar iegūt citādā veidā. Latvijā šos izmeklējumus neapmaksā, to izmaksas ir apmēram 3000 eiro, un ir pacientes, kuras pašas izvēlas par saviem līdzekļiem šo testu veikt. “Man šonedēļ bija uz pieņemšanu paciente, kas šo testu bija veikusi, un viņa man sacīja: tas ir viņas labākais līdzekļu ieguldījums pēdējo piecu gadu laikā,” sacīja A. Hegmane. Pārbaužu rezultāti parādīja, kāda terapija būtu efektīvāka, proti, pacientei nebūs jāsaņem būtībā šajā brīdī nevajadzīga zāļu terapija.
Jauni pētījumi medicīnā ļauj dziļāk saprast krūts vēzi un to, kā ārstēt dažādos tā veidus. Pasaulē ir pieejama patiešām inovatīva terapija, kas ļauj ārstēt agresīvākos krūts vēža veidus. Tomēr - ne Latvijā. Piemēram, HER2 pozitīva krūts vēža gadījumā, kas ir viens no agresīvākajiem krūts vēža tipiem, valsts nekompensē vajadzīgos medikamentus pacientēm, kurām pēc sākotnējās ārstēšanas slimība ir progresējusi. Līdzīgi kā daudziem vēža pacientiem, arī šīm sievietēm faktiski ir jāpaļaujas uz ziedojumiem. “Mēs, ārsti, zinām, kas ir jānozīmē katrai pacientei un kas būtu vislabākais rezultāts, tomēr, kamēr šie medikamenti netiek kompensēti, pacientes tos vienkārši nevar atļauties nopirkt,” atzina daktere A. Hegmane. Pacientu organizācijas ir savākušas vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju parakstus, kas ir iesniegti Saeimā, lai vēža ārstēšanai palielinātu finansējumu.
Zviedrija ir viena no valstīm, kur ir vislielākā atsaucība vēža skrīningam Eiropā. Lāzlo Tobars, profesors radioloģijā no Zviedrijas, uzskata, ka šo laikmetu mēs varam uzskatīt pat patiesi revolucionāru krūts audzēja diagnosticēšanā un ārstēšanā. Praktiski visas medicīnas vēstures gaitā sievietes vērsušās pie ārstiem pēc palīdzības vēlīnās audzēja attīstības stadijās. “Iedomājieties, ko ārsti ar to varēja iesākt? Viņi uzskatīja, ka krūts vēzis nav ārstējams. Bet notika pavērsiens, mūsu mediķu paaudze pirmā ne tikai apņēmās, bet tai arī izdevās ievērojami uzlabot krūts vēža pacienšu stāvokli. Un to varēja izdarīt, pateicoties ievērojamam tehnoloģiskajiem izrāvienam septiņdesmito gadu vidū,” stāsta Lāzlo Tobars. Viņš runā par rentgenstaru projekcijas ekrānu mamogrāfijai, kas ļāva atklāt ļoti mazus, ar roku nesataustāmus audzēja veidojumus. Vēža aizmetņus, par ko sieviete pat nenojauta. Ārstiem radās ideja - varētu apturēt slimības attīstības procesu, pirms slimība progresē līdz vēzim, kas ir nāvējošs, un tādā veidā samazināt krūts vēža pacientu mirstību. “Faktiski mēs nozogam laiku vēzim, apturot šo procesu un neļaujot tam kļūt nāvējošam,” uzsver profesors. “Mēs pierādījām, ka agrīna diagnostika un ārstēšana sākotnējā audzēja attīstības stadijā var novērst slimības izraisītu nāvi. Visas tūkstošiem gadu lietotās ārstēšanas metodes nespēja paglābt no nāves, jo pieļāva slimības attīstību nākamajās stadijās.”
Saskaņā ar pētījumu Zviedrijā, kurā bija iesaistītas 500 000 sieviešu, pirms valstī tika uzsākta agrīnas diagnostikas kampaņa, vēzis tika atklāts arī tā vēlīnajās stadijās, taču, uzsākot izmeklējumus, kuriem atsaucās 80-85 procenti sieviešu (profesors gan norāda, ka “diemžēl tikai 80 procenti sieviešu”, kas, salīdzinot ar Latvijas 30 procentiem, ir izcils rādītājs), krūts vēža izraisīta mirstība samazinājās.
“Mēs salīdzinājām mirstības rādītājus sievietēm, kuras ieradās uz izmeklējumiem un kurām audzējs tika konstatēts agrīnā stadijā, un šajā grupā mirstība strauji kritās, samazinoties vairāk nekā uz pusi,
savukārt diemžēl sievietēm, kuras neatnāca uz izmeklējumiem, mirstības rādītāji nemazinājās, pat ja viņu ārstēšanā tika izmantoti moderni preparāti. To var uzskatīt par nozīmīgāko sasniegumu pēdējo piecdesmit gadu laikā,” stāsta L. Tobars. Zviedrijā skrīninga mamogrāfija tiek rekomendēta visām sievietēm vecumā no 40 līdz 75 gadiem, jo dati rāda, ka 80 procenti krūts vēža gadījumu tiek atklāti sievietēm vecumā līdz 50 gadiem.
“Galvenais ir nebaidīties pārbaudīt savu veselību, nebaidīties no šīs diagnozes un lūgt atbalstu, jo tas ir nepieciešams visā pacienta ceļā, gan uzzinot diagnozi, gan ārstējoties, gan pēc aktīvas ārstēšanas,” uzsver pacientu biedrības “Rozā vilciens” vadītāja Zinta Uskale. Viņa un citas pacientes nebaidās runāt arī par savu pieredzi, kurā ir vērts ieklausīties ikvienam. Zinta Uskale atklāja, ka viņai vēža diagnoze noteikta divreiz, un no savas pieredzes zina teikt, ka vēža pacienti bieži vien nerunā par to, ar ko saskaras šajā laikā, nevēloties nevienu apgrūtināt. Tomēr atbalsts ir ļoti nepieciešams.
Krūts vēža pacientu atbalsta biedrības “Vita” vadītāja Irina Januma vēlreiz atgādina par papildu finansējuma nozīmi onkoloģijai. “Nauda ir nepieciešama gan moderniem medikamentiem, jo ne visas sievietes, kurām ir diagnosticēts krūts vēzis, var saņemt inovatīvu un tieši viņām nepieciešamo ķīmijterapiju, gan pakalpojuma pieejamībai vēža pacientiem, kā arī vēl ļoti daudz darba priekšā, lai sakārtotu, piemēram, vēža reģistru, kas būtu arī nozīmīgs solis veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā, samazinot pacientu gaidīšanas rindas,” saka Irina Januma. Pacientu organizācijas īpaši uzsver papildu naudas nepieciešamību medikamentiem, jo, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā ir vismazāk inovatīvo medikamentu vēža ārstēšanai un visilgākais laiks, lai kādu Eiropas Savienībā reģistrētu medikamentu sāktu apmaksāt arī Latvijā. Pacientiem tas nozīmē ilgstošu gaidīšanu vai ziedojumu vākšanu ārstēšanai.
