Veselība

Ja nieru vēzi atklāj agrīnā stadijā, tas ir labi ārstējams un pacienti pēc operācijas var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un atgriezties darbā, tomēr Latvijā diemžēl aptuveni trešajā daļā gadījumu nieru ļaundabīgo audzēju atklāj novēloti. “Ielaisto nieru vēža gadījumu īpatsvars Latvijā ir augstāks nekā citās Eiropas Savienības valstīs,” norāda P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs Egils Vjaters.

Latvijas iedzīvotāji, kuri, iespējams, pārslimojuši Covid-19, bet tas nav apstiprināts ar pozitīvu Covid-19 testu, pašlaik nevar saņemt Covid-19 sertifikātu. Šādu lēmumu pieņēmušas ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Komisijas atbildīgās iestādes.

Veselības ministrija vakcinēšanas sistēmas resursu lietderīgas izmantošanas nolūkā rosina ar 31. jūliju aizvērt abus Nacionālā mēroga vakcinācijas centrus, kas atrodas Rīgā. To vietā izveidot plašu vakcinācijas tīklu Latvijas Republikas teritorijā ar vismaz 25 jauniem vakcinācijas punktiem (Rīgā - vismaz 8, Liepājā - 2, Daugavpilī - 2, Valmierā, Siguldā, Ventspilī, Kuldīgā, Jēkabpilī, Rēzeknē, Jūrmalā, Preiļos, Bauskā, u.c.), liecina valdībā iesniegtais Veselības ministrijas priekšlikums. Tas prasītu aptuveni 228 400 eiro.

No vairāk nekā 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kas jau ir pārslimojuši Covid-19, daļai slimība atstājusi nopietnas sekas. Mediķi uzsver, ka visiem Covid-19 pacientiem, kuri pārslimojuši šo vīrusa slimību vidēji smagā un smagā formā, noteikti nepieciešama rehabilitācija, lai atgrieztos normālā dzīvē.

Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas apkopotie dati par zāļu pieejamību un kompensāciju rāda, ka Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā un pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc jaunu medikamentu pieejamības pacientiem.

Veselības nozarei nākamgad papildus nepieciešami vismaz 719 miljoni eiro, aprēķinājusi Veselības ministrija. Visvairāk naudas vajag tieši veselības aprūpes pakalpojumiem onkoloģijā, psihiatrijā, reto slimību ārstēšanā, kā arī mediķu atalgojuma palielināšanai.

Veselības ministrija izstrādājusi Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022.–2024. gadam, kurš nodots sabiedriskajai apspriešanai. Tā īstenošanai jau nākamgad papildus nepieciešami 101,5 miljoni eiro, kas nozīmē faktiski dubultot vēža ārstēšanai paredzētos līdzekļus.

Eiropas valstis dzemdes kakla vēža profilaktiskajās pārbaudēs jau vairākus gadus izmanto efektīvu pārbaudes metodi, un no šā gada jūnija šo metodi beidzot varēs izmantot arī ārsti Latvijā. Nacionālais veselības dienests pieņēmis lēmumu līdzšinējo pārbaudes metodi aizstāt ar citu, kas ir precīzāka un būtiski samazina kļūdainas diagnozes noteikšanas iespēju. Par jaunās metodes ieviešanu un apmaksu no veselības budžeta jau vismaz gadu cīnījās Latvijas mediķi – Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija.

Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums, kuram būtu noteikta ticama cēloniska saistība ar vakcināciju, reaģējot uz sociālajos tīklos periodiski izplatīto informāciju par letāliem gadījumiem neilgi pēc vakcinācijas, norāda Zāļu valsts aģentūra. Iestāde balstās uz savā rīcībā esošiem datiem.

Eiropas Zāļu aģentūra ir ieteikusi apstiprināt Covid-19 vakcīnas “Comirnaty” (“Pfizer/BioNTech”) lietošanu bērniem vecumā no 12 līdz 15 gadiem. Šī vakcīna jau kopš pērnā gada decembra ir apstiprināta lietošanai pieaugušajiem un bērniem no 16 gadu vecuma.

Saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ceturtdien ir sarucis līdz 291,4 gadījumiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Tas ir zemākais rādītājs kopš pagājušā gada 24.novembra, kad šis rādītājs bija 282,5. Zviedrijā un Lietuvā šis rādītājs šobrīd ir augstāks nekā Latvijā.

Lai atgādinātu par sirds un asinsvadu slimību riskiem un nepieciešamību tos ārstēt, pacientu biedrība “ParSirdi.lv” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrību uzsāk ilgakciju “Atceries par sirdi!”.

Cilvēki ir noguruši – šī frāze ieilgušās pandēmijas laikā izskan gluži kā piedziedājums. To saka politiķi, mediķi, attālinātā darba un mācību nogurdinātie, dīkstāvē esošie un neziņā nīkstošie, nemaz nerunājot par tiem, kuri nesen pārslimojuši kādu infekciju vai citu slimību.

Šogad sekmīgi turpinās pērn uzsāktā rehabilitācijas nodaļas būvniecība SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” Ventspils slimnīcā. Jūnija pirmajā nedēļā jaunā ēka būs sasniegusi savu augstāko punktu un tiks atzīmēti spāru svētki. Saskaņā ar tradīcijām – šai dienā būvnieks apliecina, ka darbi paveikti kvalitatīvi, un saimnieks pateicas par paveikto!

Šogad Dr. Puriņa privātklīnika atzīmē trīsdesmito gadskārtu. Kopā ar klīnikas dibinātāju, neiroķirurgu medicīnas zinātņu doktoru Juri Puriņu atskatāmies klīnikas vēsturē, kas zīmīgi sakrīt ar mūsu valsts neatkarības atjaunošanas gadadienu.

Olimpiskā centra “Ventspils” Basketbola hallē šī gada sākumā darbu uzsāka mūsdienīgs fizioterapijas centrs. Fizioterapijas centra pirmās telpas tika izbūvētas jau 2018. gadā.

Pandēmijas laikā daudziem pacientiem nenotika ieplānotās vizītes pie ārstiem vai tās dažādu iemeslu dēļ tika atceltas. Šis fakts uztrauc Latvijas pacientus, kuri regulāri lieto kompensējamos medikamentus, noskaidrots Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas veiktajā sabiedrības aptaujā sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” par pacientu iespējām saņemt ārsta pakalpojumus pandēmijas laikā.

Šodien pie masu vakcinācijas centra Ķīpsalā atkal izveidojusies milzīga rinda. Cilvēki ir sašutuši, ka, pat neskatoties uz pierakstu, rindā ir jāpavada vairākas stundas. Vakcinācijas birojs iesaka cilvēkiem nestāvēt rindā, bet doties uz Ķīpsalu vakarā, ap pulksten 18 līdz 19, kad, cerams, rindas vairs nebūs. Centrs šodien strādās līdz pulksten 20.

Nesagaidot lēmumpieņēmēju atbalstu, Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība uzsākusi parakstu vākšanu, lai migrēnas pacienti Latvijā saņemtu valsts atbalstu medikamentu iegādē. Migrēna ir izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, ar kuru visbiežāk slimo cilvēki darbspējīgā vecumā. Latvijā šī slimība skar vismaz 12 procentus iedzīvotāju. Medikamentos pacienti ik mēnesi tērē līdz pat vairākiem simtiem eiro, izdevumus sedzot no savas ģimenes budžeta, jo Latvijā migrēna nav iekļauta to diagnožu sarakstā, kuru ārstēšanai nepieciešamos medikamentus kompensē valsts.

Kompensējamo zāļu sistēmu, kurā pirms gada veikta būtiska reforma, kritizē gan pacienti, gan ārsti. Puse Latvijas pacientu, kuri regulāri lieto kompensējamos medikamentus, atzīst, ka personīgi ir saskārušies vai zina kādu pacientu, kuram slimības ārstēšanai nepieciešami tādi medikamenti, kuri nav pieejami Latvijas kompensējamo zāļu sistēmā.

Onkologi un vēža pacienti neatlaidīgi aicina valdību un Saeimu kārtējo reizi neatlikt finansējuma palielinājumu onkoloģijā un rūpīgi strādāt pie jauna plāna onkoloģijas jomas uzlabošanai, veidojot to stratēģisku un finansiāli pamatotu.

Nacionālā veselības dienesta paspārnē esošā Vakcinācijas projekta nodaļa (iepriekš Vakcinācijas projekta birojs) sociālajos tīklos ievietojis aptauju, ar kuru cenšas noskaidrot, vai būtu vērts piešķirt vakcinācijas nozīmītes tiem, kas ir vakcinējušies.