Latvijas pacientiem pilnībā pieejams tikai viens procents jauno medikamentu

© Oksana Džadana/ F64

Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas apkopotie dati par zāļu pieejamību un kompensāciju rāda, ka Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā un pēdējā vietā Eiropas Savienībā pēc jaunu medikamentu pieejamības pacientiem.

No pēdējos četros gados reģistrētajiem medikamentiem Latvijā ir pieejama tikai piektā daļa zāļu, turklāt ierobežotā apmērā. No pēdējos gados apstiprinātajiem medikamentiem vēža ārstēšanai Latvijā pilnībā pacientiem nav pieejams neviens.

Eiropā līdere Vācija

Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācija (EFPIA) veikusi datu izpēti par zāļu pieejamību un kompensāciju laika posmā no 2016. līdz 2019. gadam, publiskojot datus pētījumā “Patients W.A.I.T. Indicator 2020” jeb tā sauktajā pacientu gaidīšanas sarakstā. Dati rāda, ka Eiropā šajā laikā tika reģistrēti 152 jauni medikamenti. Rezultāti atspoguļo to, cik daudz no šiem modernajiem medikamentiem, ir iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā.

Vidēji Eiropas Savienībā no šiem jaunajiem medikamentiem pacientiem ir pieejami 74. Eiropas Savienības līdere, kas pacientiem nodrošina vislielāko skaitu no jaunajiem medikamentiem, ir Vācija (132), kā arī Dānija (131) un Austrija (124).

Sarakstā iekļautas arī valstis, kuras nav Eiropas Savienībā, piemēram, Šveice, kur arī jauno medikamentu pieejamība ir ļoti augstā līmenī, savukārt tādās valstīs kā Turcija un Krievija situācija ir līdzīga kā Latvijā (abās pieejami 26 no jaunajiem medikamenti), var teikt, pat nedaudz apsteidz Latviju. Vissliktāk situācijā ar jauno medikamentu pieejamību klājas Bosnijā, Serbijā un Maķedonijā.

Tikai 16 procenti jauno zāļu pieejamas, bet arī ierobežoti

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors Valters Bolevics, komentējot šos datus, norāda, ka jaunu medikamentu pieejamība Latvijas pacientiem ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā. No jaunajiem, ar patentu aizsargātiem medikamentiem, kas pēdējos gados reģistrēti Eiropā, Latvijas pacientiem nav pieejama lielākā daļa jeb 74 procenti. Latvijas pacientiem pieejami vien 23 medikamenti, kas mūsu valsti diemžēl ierindo pēdējā vietā Eiropas Savienībā un ceturtajā vietā no beigām kontinentālajā Eiropā.

Turklāt, kā izpētīja Neatkarīgā, no tiem 23 medikamentiem, kuri skaitās pieejami, faktiski par tādiem tos ne visus var uzskatīt. Apkopotie dati rāda, ka tikai viens procents jauno medikamentu ir pilnībā pieejami, 14 procenti zāļu ir pieejamas ar ierobežojumiem (tātad valsts nekompensē visas izmaksas vai nekompensē visiem pacientiem), savukārt 11 procenti pieejami pacientiem tikai, ja tos iegādājas pacients par saviem līdzekļiem.

Salīdzinoši kaimiņvalstī Igaunijā pacientiem pieejami uz pusi vairāk jeb 47 no jaunajiem medikamentiem. Tiesa, Lietuvā situācija arī nav spoža, jo pieejami tikai 26 medikamenti, lai gan par Lietuvu jāatgādina, ka kopējais inovatīvo medikamentu skaits tur jau daudzus gadus ir plašāks, nekā Latvijā. “Iedzīvotāju interesēs ir izbeigt zinātnes progresa ignorēšanu valsts līmenī, jo tikai inovācijas nodrošina visaugstākos sasniegumus pacientu dzīvildzes un dzīves kvalitātes rādītājos,” saka V. Bolevics.

Vēža ārstēšanā - neviens jauns medikaments

EFPIA dati par jaunajiem medikamentiem onkoloģijā arī atklāj nožēlojumu ainu par Latviju. Kopumā šajā periodā onkoloģijā reģistrēts 41 jauns medikaments, pilnīgi visi no tiem, protams, nav iekļauti lielākajā daļā valstu, tomēr situācija Latvijā ir dramatiska. Tikai Vācijā kompensējamo zāļu sarakstā ir visi no 41 medikamenta, kā arī gandrīz visi - Austrijā un Dānijā. Savukārt Latvijā tikai četri medikamenti, turklāt pacientiem apstiprināti vēl 2016. un 2017. gadā, pēdējos gados - neviens.

Vai šie četri medikamenti ir pacientiem pilnībā pieejami? Dati rāda, ka ne. Tie ir pieejami tikai ar ierobežojumiem vai par pacientu finansējumu.

Pacients Vācijā gaida 3 mēnešus, Latvijā gandrīz divus gadus

Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācija apkopojusi arī datus par gaidīšanas laiku no brīža, kad jaunais medikaments ir pieejams pacientiem. Arī šajā ziņā līderos izvirzās tās valstis, kuras pacientiem nodrošina vairāk jauno medikamentu. Piemēram, Vācijā, pacientu gaidīšanas laiks no brīža, kad Eiropas Zāļu aģentūrā ir apstiprināta un izsniegta jauna medikamenta tirdzniecības atļauja, līdz pieejamībai pacientam ir trīs mēneši. Latvijā gaidīšanas laiks, ar ko pacientiem jārēķinās, līdz jauni medikamenti kļūst pieejami vietējā tirgū, ir 500 dienas jeb vairāk nekā gads.

“Ar šādiem attīstības tempiem, turklāt ņemot vērā farmācijas nozares dinamiku, būs diezgan grūti panākt Eiropas Savienības vidējos rādītājus. Veselības ministrijai kā nozares virzītājam ir jānosaka mērķis sasniegt Eiropas Savienības vidējos rādītājus jaunu medikamentu pieejamībā pacientiem, piemēram, līdz 2030. gadam un paredzēt tam atbilstošu ikgadēju finansējumu,” uzskata V. Bolevics.

Neatkarīgā rakstīja par nākamā gada veselības nozares budžeta aprisēm - Veselības ministrija prioritāšu plānā nav atsevišķi iekļāvusi kompensējamo medikamentu apmaksai papildus nepieciešamo finansējumu, taču no pērnā gada pieprasījuma var secināt, ka papildus vajadzīgi vismaz 80 miljoni eiro 2022. gadā. 2021. gadā Veselības ministrija lūdza piešķirt papildu naudu zāļu kompensācijai - 40 miljonus eiro, tomēr tie netika piešķirti.

DATI

Jauno medikamentu pieejamība Eiropā un Latvijā 2020. gadā

Eiropā laikā no 2016. līdz 2019. gada beigām reģistrēti 152 jauni medikamenti

Avots: Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācija, Patients W.A.I.T. Indicator 2020

Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.