Veselības ministrija izstrādājusi Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022.–2024. gadam, kurš nodots sabiedriskajai apspriešanai. Tā īstenošanai jau nākamgad papildus nepieciešami 101,5 miljoni eiro, kas nozīmē faktiski dubultot vēža ārstēšanai paredzētos līdzekļus.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts atturas prognozēt, vai valdība piešķirs šo naudu onkoplāna īstenošanai, jo “visās nozarēs ir daudz vajadzību,” bet pagaidām nav zināms, cik kopumā būs papildus pieejamais finansējums.
Taisnība ir veselības ministram, ka slimības, no kurām visvairāk cieš Latvijas iedzīvotāji, proti, sirds un asinsvadu slimības un ļaundabīgi audzēji, nekur nav zudušas. “Covid-19 pandēmija daudzas no saslimšanām pat ir saasinājusi, kas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos vai pat gados ar šiem jautājumiem būs jāstrādā īpaši daudz,” norāda D. Pavļuts.
Ļaundabīgi audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis Latvijā. Ik gadu diagnosticēti 11 000 saslimšanas gadījumu, katru gadu ar vēzi nomirst 6000 pacientu. “Mūsu atbilde šajā situācijā ir uz cilvēku centrēta veselības aprūpe, lai novērstu priekšlaicīgu mirstību ar onkoloģiskām slimībām,” jaunā onkoplāna būtību skaidro veselības ministrs. Šo plānu, pie kura strādājusi ne tikai Veselības ministrija, D. Pavļuts vērtē kā “jaunas paaudzes, mūsdienīgu vēža novēršanas plānu, kur centrā ir pacients, nevis slimība”.
Turpmākajos gados nepieciešams panākt, ka cilvēks, saskaroties ar onkoloģisku slimību, var būt drošs par to, ka saņems sev atbilstošus kvalitatīvus pakalpojumus. Plānam ir vairāki virzieni. Piemēram, profilakses sadaļā uzsvērta vēža skrīninga nozīme, savukārt vēža diagnostikā - savlaicīgums, lai cilvēks laikus varētu saņemt nepieciešamos izmeklējumus sevis izvēlētajā ārstniecības iestādē - pakalpojuma kvalitāte nedrīkstētu būt atkarīga no atrašanās vietas.
Lai nodrošinātu personalizētu un mērķtiecīgu ārstēšanu, nepieciešams uzlabot jaunu medikamentu pieejamību onkoloģiskajiem pacientiem. Diemžēl nepietiekama finansējuma dēļ joprojām ir vairāku lokalizāciju audzēji, kuru ārstēšanai kompensējamo zāļu sistēmā nav pieejama inovatīva terapija. Plānā arī noteikts, ka nepieciešams ieviest vienotas vadlīnijas un algoritmus, lai cilvēks saņemtu izmeklēšanu, ārstēšanu, kontroli un aprūpi pēc vienotiem kvalitātes standartiem, kādi ir definēti Eiropā.
Veselības ministrijas speciāliste Sanita Janka stāsta: lai sekmētu to, ka pacienti ar onkoloģiskajām slimībām var pēc iespējas optimāli pārdzīvot terapijas procesu un pēc iespējas kvalitatīvāk atgriezties sociālajā un ekonomiskajā apritē, nepieciešams nodrošināt ne tikai terapiju, bet arī psihosociālo rehabilitāciju. Tāpat Veselības ministrija un Labklājības ministrija apņēmušās izveidot visaptverošu, uz cilvēku centrētu paliatīvo aprūpi, kas neatkarīgi no iedzīvotāju sociālekonomiskā stāvokļa nodrošinātu savlaicīgus, kvalitatīvus un izmaksu ziņā pieejamus pakalpojumus. Ar pilnu plānu ir iespējams iepazīties Veselības ministrijas mājaslapā un arī izteikt savus komentārus, pirms tas tiek iesniegts valdībā.
Jāatgādina, ka sākotnēji nemaz nebija ieplānots onkoloģijā izstrādāt atsevišķu plānu, uzsverot šo nozari kā prioritāti, bet ideja bija šos jautājumus risināt ar sabiedrības veselības pamatnostādnēm un tamlīdzīgi. Tikai pateicoties onkoloģijā strādājošiem mediķiem un pacientu organizācijām, šāds plāns ir izstrādāts.
Veselības ministrijas galvenais speciālists onkoloģijā, Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs, profesors Jānis Eglītis atzīst, ka “ne visus no mērķiem varēsim sasniegt un izdarīt trīs gadu laikā, bet ir būtiski tos skaidri nosaukt”. “Svarīgi ir saprast, ka onkoloģija nav tikai Veselības ministrijas problēma, tas ir nacionāla līmeņa jautājums,” teica J. Eglītis. Viņaprāt, visaktuālākie jautājumi, kas jārisina, pat nesagaidot nākamo gadu, ir vēža reģistrs un tā darbība, vēža skrīninga attīstība un cilvēkresursu piesaiste onkoloģijas jomā. Jautājumā par vēža skrīningu piekrīt Rīgas Austrumu slimnīcas Zinātnes daļas vadītājs, profesors Mārcis Leja: “Vislielāko uzsvaru jāliek uz skrīningu un savlaicīgu diagnostiku - jo ātrāk mēs diagnosticējam, atklājam saslimšanu, jo labāk ir pacientam un arī valstij. Ļoti ceru, ka izdosies piesaistīt papildu naudu, citādāk mēs paliksim tur, kur esam, un šajā darbā nepietiek tikai ar Veselības ministrijas kapacitāti.”
Veselības ministrs Daniels Pavļuts atzina, ka gadā vēža ārstēšanai veselības budžetā ir paredzēti 109 miljoni eiro: “Raugoties uz papildus nepieciešamajiem līdzekļiem, un tie 2022. gadā būtu 101 miljons eiro, faktiski, lai īstenotu plāna pasākumus, vēža ārstēšanas budžets ir jādubulto.”
Lielākā daļa papildu finansējuma paredzēta medikamentiem - 64 miljoni eiro, un tas nav pārsteigums, jo Latvijā gadiem ilgi zāļu kompensācijas sistēma ir badināta, un ne velti Latvija atrodas vienā no pēdējām vietām medikamentiem atvēlētās naudas ziņā. Tas, protams, sāpīgi skar vēža pacientus, jo nav pieejamas modernas zāles vēža ārstēšanai, vai arī tās ir daļēji pieejamas. Līdz šim gadā papildus vēža ārstēšanai varēja atvēlēt vien aptuveni vienu miljonu eiro, ar ko nepietika pat zāļu apmaksai un terapijas turpināšanai jau esošajiem pacientiem.
Vēl 2022. gadā papildus nepieciešami 20,08 miljoni eiro, lai paplašinātu diagnostikas iespējas, 5,86 miljoni eiro, lai veiktu tarifu pārrēķinu, savukārt 2,55 miljoni eiro plānoti rehabilitācijai un paliatīvajai aprūpei.
Būtiskākais jautājums - vai šo papildu finansējumu Veselības ministrijai arī izdosies pamatot un pārliecināt valdību to piešķirt? D. Pavļuts uzsver, ka katrs papildus nepieciešamais eiro tiks pamatots ar onkoplānā iekļautajiem pasākumiem. “Daudzas lietas jau pašlaik notiek, bet ir skaidrs, ka bez papildu finansējama nebūs iespējams iekļaut valsts kompensējamo medikamentu sarakstā jaunas zāles, izveidot jaunus pakalpojumus. Atkarībā no papildu finansējuma būs iespējams uzlabot pakalpojumu pieejamību,” sacīja ministrs. “Valdība šādus lēmumus pieņem kolektīvi, un visās nozarēs ir daudz vajadzību, bet tas, kas kavē izteikt prognozes par to, vai un cik piešķirs veselības nozarei, ir tas, ka mēs pašlaik nezinām, cik liels būs vispār papildus sadalāmais finansējums. Jārēķinās, ka iespējas būs ierobežotas. Mūsu uzdevums sagatavot skaidru pieprasījumu, un tas būs sabalansēts. Lai ir mediķu atalgojuma sistēmas attīstībai, kam arī piešķīra šogad, un ārstniecībai - tas, kas šajā gadā izpalika.”
