Itālijas valdība paziņojusi, ka nekavējoties piešķirs 2 miljonus eiro, lai veiktu nepieciešamos glābšanas darbus Pompejos – leģendārajā kultūrvēstures piemineklī un tūristu iecienītā apskates objektā, kur pēc nesenajām lietusgāzēm atkal daļēji sabrukušas vairākas celtnes.
Valdība arī solījusi, ka tiks intensificēts darbs pie plašāka Pompeju restaurācijas projekta, kura realizēšanai piešķirta arī Eiropas Savienības fondu nauda. Itālijas mediji gan atgādina, ka šādi solījumi no amatpersonām dzirdami desmitiem gadu garumā, bet reāli, lai novērstu Pompejiem draudošās briesmas, nekas netiekot darīts, kas licis ANO kultūras organizācijai UNESCO piedraudēt, ka Pompejus var izslēgt no Pasaules kultūras mantojuma saraksta.
Lietus izraisa brukšanu
Vezuva vulkāna izvirdums Pompejus, kuros tolaik dzīvoja aptuveni 13 000 cilvēku, zem pelniem apraka mūsu ēras 79. gadā. Pilsēta, kas atrodas netālo no Neapoles, tika atrasta XVIII gadsimtā, kad tajā sākās arheoloģiskie izrakumi. Pašlaik tie pabeigti aptuveni divās trešdaļās no 66 hektārus lielās platības, taču, kā atgādina AFP, jau gadiem ilgi Pompeji netiek uzturēti pienācīgā kārtībā. Pēc spēcīgākām lietusgāzēm vai vētrām allaž pienāk ziņas, ka tur atkal sabrukusi kāda ēkas fasāde vai sens mūris. Itālijas ziņu aģentūra ANSA vēsta, ka lietusgāzes pagājušās nedēļas nogalē atkal piemeklējušas Pompeju apkaimi, un sekas nav bijis ilgi jāgaida. Sākumā sabrucis kāds 1,5 metrus augsts un nepilnus četrus metrus garš mūra posms Porta Noseras nekropolē, pēc tam sagāzusies 2,4 metrus augsta un 4 metrus gara siena uz vienas no galvenajām ielām, bet vēlāk sagruvusi arī Veneras tempļa arka.
Sabiedriskās organizācijas, kas seko līdzi Itālijas kultūras mantojuma saglabāšanai, prezidents Antonio Irlando sarunā ar AFP uzvēris, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa. «Mēs lēšam, ka tikai vienā gadījumā no desmit, kad Pompejos atkal kaut kas ir sagruvis, tas kļūst zināms plašākai sabiedrībai,» viņš sacījis. Tūristiem (gadā Pompejus apmeklē vairāk nekā divi miljoni cilvēku) regulāri nākas saskarties ar to, ka atsevišķas atraktās pilsētas daļas ir norobežotas ar sarkanām lentēm, bet vietām redzamas plāksnītes, kas brīdina – tuvošanās drupām var būt bīstama. A. Irlando un viņa domubiedri asi kritizējuši varas iestādes, kas nepievērš pietiekamu uzmanību Pompeju saglabāšanai. Viņi norāda, ka daudzviet nav darīts absolūti nekas un rodas iespaids, ka vietām nekādi darbi, lai nostiprinātu atraktos mūrus, nav veikti kopš XVIII gadsimta. ANSA atgādina, ka vēl 2010. gadā, kad sabruka slavenā Gladiatoru nama daļa, Itālijas prezidents Džordžio Napolitāno (viņš šo amatu ieņem arī pašlaik) atzinis, ka notiekošais Pompejos «ir apkaunojums visai Itālijai». Tomēr tas nav nozīmējis situācijas uzlabošanos – arī 2011. gadā, 2012. gadā un pērn Itālijas mediji regulāri vēstījuši par to, ka notikuši jauni incidenti Pompejos, bet arheologi un vēsturnieki šausminājušies, ka kultūrvēstures pieminekļa nostiprināšanai nekas netiek darīts.
Kavē birokrātija
Itālijas mediji uzsver, ka pats nesaprotamākais ir tas, ka darbi nevirzās uz priekšu, neraugoties uz to, ka jau sen ir piešķirts nepieciešamais finansējums, lai, piemēram, ierīkotu drenāžas sistēmu (tā novadītu gruntsūdeņus no tās pilsētas daļas, kas vēl nav atrakta, mazinot piemirkušās zemes spiedienu uz senajām celtnēm). Corriere Della Sera rakstījusi, ka viens no aizkavēšanās iemesliem ir nebeidzamie juridiskie strīdi par to, kurām kompānijām piešķirt samērā izdevīgos kontraktus darbu veikšanai Pompejos. Jau vairāki iepirkumu konkursu rezultāti ir apstrīdēti tiesās, bet tās nesteidzas ar galīgā lēmuma pieņemšanu. Baumo, ka sava interese esot arī spēcīgajai Neapoles mafijai, kas bremzējot lēmumu pieņemšanu, tāpat aktīvu rīcību neveicina tas, ka regulāri mainās amatpersonas un katra no tām nāk ar savu jauno vīziju par to, kā būtu veicami darbi Pompejos.
BBC norāda, ka šonedēļ Itālijas varas iestādes par vilcināšanos Pompeju glābšanā asi kritizējušas gan ANO, gan Eiropas Savienības amatpersonas. ES reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns atgādinājis, ka Pompeji ir ne tikai Itālijas vai Eiropas, bet arī visas pasaules simbols. «Jebkuru šīs pilsētas daļas sabrukšanu mēs uztveram kā spēcīgu triecienu,» viņš paziņojis.
ES nobažījusies
ES ieinteresētība ir saprotama, jo šī organizācija no saviem fondiem atvēlējusi 41,8 miljonus eiro vērienīga Pompeju restaurācijas projekta īstenošanai. Corriere Della Sera raksta, ka projekta kopējā tāme ir 105 miljoni eiro, bet no šīs naudas Itālija pagaidām paguvusi apgūt nepilnus 600 000 eiro jeb 0,56% finansējuma. Arguments, ka sasteigt restaurācijas darbus nav pareizi, šoreiz nestrādā, jo ES fondu līdzekļi būs pieejami vēl tikai nākamgad – pēc tam Itālija zaudēs piešķirto finansējumu, uzsver laikraksts.
Itālijas kultūras ministrs Dario Frančeskini pēc otrdienas vakarā notikušās tikšanās ar valsts vadošajiem arheologiem paziņojis, ka nekavējoties tiks piešķirti 2 miljoni eiro, lai veiktu pašus steidzamākos darbus un nodrošinātu, ka ēku brukšana Pompejos vairs neturpinās. Viņš arī pavēstījis: «Eiropas Savienība var būt pārliecināta, ka Itālija pietiekami rūpēsies par Pompejiem – gan veicot steidzamus pasākumus, gan ilgtermiņā.»
Vietējie mediji gan atgādina, ka D. Frančeskini līdz ar jauno valdību tikai pirms pāris nedēļām stājās savā amatā un, šķiet, nav paspējis iepazīties ar reālo situāciju. Arī viņa priekšteči kultūras ministru postenī allaž pauduši stingru apņemšanos nodrošināt, ka slavenajam kultūrvēstures piemineklim nekas nedraud, un kaluši grandiozus plānus par tūristu iecienītā objekta attīstību (runāts gan par viesnīcu celtniecību Pompeju nomalē, gan īpašas dzelzceļa līnijas ierīkošanu no Neapoles), taču laika gaitā bijuši spiesti paklusām aizmirst par šiem solījumiem. UNESCO pārstāvis Itālijā Džovanni Puljīzi šīs nedēļas sākumā atkārtoti aicinājis jauno ministru nebūvēt gaisa pilis, bet nodarboties tikai ar pašu svarīgāko problēmu risināšanu. «Pašlaik ir akūti nepieciešama drenāžas sistēma, lai novadītu lietusūdeņus. Ja tā netiks ierīkota, Pompeji sabruks pilnībā,» viņa sacīto citē AP.