Bijušais Lietuvas prezidents Rolands Pakss uzskata, ka viņa atstādināšana no amata jeb impīčments 2004. gadā bijis saistīts ar faktu, ka viņš negatīvi izturējies pret priekšlikumu ierīkot Lietuvā cietumu, kurā ASV varētu turēt iespējamos teroristus.
Tā viņš paziņojis Seima komitejai, kura izmeklē telekompānijas ABC apgalvojumus, ka no 2004. līdz 2005. gadam netālu no Viļņas atradies slepens CIP cietums.
"Man grūti pateikt, vai šāds cietums pastāvēja, bet saistībā ar savu toreizējo darbu prezidenta amatā zinu, ka vēlēšanās ievest Lietuvā terorismā apsūdzētas personas bija," pēc liecības sniegšanas žurnālistiem sacījis R. Pakss, kurš pašlaik pārstāv Lietuvu Eiropas Parlamentā. Bijušais prezidents stāstījis, ka 2003. gada pavasarī pie viņa vērsies toreizējais Valsts drošības departamenta vadītājs Mečis Laurinks, kurš interesējies, vai Lietuvā būtu iespējams nelegāli ievest cilvēkus, kurus ASV uzskata par teroristiem, turklāt licis saprast, ka šāda rīcība ļoti palīdzētu ārzemju partneriem. Neraugoties uz to, ka tobrīd darba kārtībā bijis jautājums par Lietuvas iestāšanos NATO, R. Pakss paziņojis, ka Lietuvas likumdošana šādu iespēju neparedz. "Mana principiālā atbilde bija nē. Uzskatu – ja prezidents saka, ka nē, tad tam tā jānotiek. Ja presē nebūtu parādījušies šie beidzamie notikumi ar iespējamajiem cietumiem, domāju, ka es šo stāstu nebūtu pat atcerējies," viņš piebildis. Krievijas laikraksts Kommersant, kas sazinājies ar M. Laurinku (viņš pašlaik ir Lietuvas vēstnieks Gruzijā), ziņo, ka viņš apstiprinājis līdzīgu sarunu. "Es informēju prezidentu par to, kāda situācija pasaulē ir šajā jautājumā, kādas cīņas formas pret terorismu izvēlas NATO valstis, Eiropas padome, NATO parlamentārā asambleja un citas svarīgas pasaules institūcijas," viņš sacījis, piebilstot, ka tobrīd bijis svarīgi definēt Lietuvas pozīciju attiecīgajā jautājumā. M. Laurinks gan nav apstiprinājis, ka bijuši konkrēti piedāvājumi par slepenā cietuma ierīkošanu, un norādījis, ka, pēc viņa domām, starp šo sarunu un R. Paksa atstādināšanu nav nekāda sakara.
Jāatgādina, ka Lietuvas parlaments izteica impīčmentu prezidentam 2004. gada 20. aprīlī – neilgi pēc tam, kad M. Laurinks, kuru prezidents bija atcēlis no amata un nosūtījis par vēstnieku uz Spāniju, publicēja kompromitējošu informāciju, kas liecināja par R. Paksa saistību ar krievu biznesmeni Juriju Borisovu. "Domāju, ka mana principiālā atbilde, ka tas (slepenais cietums Lietuvā) nebūs, un antiprezidentālais apvērsums ir savstarpēji saistīti," tagad uzskata R. Pakss.
Jāatgādina, ka augustā ABC News izplatīja informāciju, ka Lietuvā atradies viens no astoņiem CIP slepenajiem cietumiem, kas pēc 2001. gada 11. septembra tika ierīkoti aizturētajiem augsta ranga starptautiskā teroristu tīkla Al Qaeda darboņiem. Tas darbojies līdz 2005. gada nogalei, bet slēgts, kad presē parādījās informācija par šādiem cietumiem Polijā un Rumānijā. Pašreizējā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite atzinusi, ka valsts nevar norobežoties no šā jautājuma vai risināt to tikai formāli – tai vai nu jāatspēko apsūdzības, vai arī jāatvainojas starptautiskajai sabiedrībai. Īpaši izveidotai Seima komitejai, kas nodarbojas ar izmeklēšanu, līdz 22. decembrim jāiesniedz parlamentā savi secinājumi.