Klimata konferences pēdējā dienā ieradies Kopenhāgenā, ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāpierāda savas spējas pieņemt kolektīvu rīcības plānu. Tomēr valstu uzskatu atšķirības ir pārlieku lielas, lai izstrādātu juridiski saistošu dokumentu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu samazināšanai.
ASV prezidents paziņoja, ka ir beidzies runu laiks un nu ir jārīkojas. Viņš sacīja, ka pasaule „nedrīkst ignorēt vēsturisko atbildību, izmešus un dažādos attīstības līmeņus”. Tomēr iepriekšējā naktī valstis bija noraidījušas iepriekš izstrādāto politisko vienošanos, ziņo BBC.
Kopenhāgenas konferences laikā klimata izmaiņu upuri ir izrādījušies tie, kas rāda priekšzīmi citiem. Piemēram, kamēr etiopiešu aktīvisti sanāksmju telpas ārpusē protestēja prec cilvēktiesību pārkāpumiem, Etiopijas premjerministrs Meless Zenāvī stāstīja par gaidāmo ekoloģisko revolūciju. Proti, drīzumā Etiopija plāno simtprocentīgi izmantot tikai atjaunojamo enerģiju, un tad Etiopija sākšot eksportēt elektroenerģiju. Nākotnes mašīnas izmantošot enerģiju, kas iegūta no jatrofas auga pārstrādes, turklāt valstī tikšot iestādīti miljardi koku. Auditorija šos paziņojumus uztvēra ar atzinību. Pasaules Bankas prezidents Roberts Zēliks pauda cieņu M. Zenāvī, savukārt Lielbritānijas klimata ekonomists Nikolass Sterns šo projektu uzteica kā paraugu citiem.
Kā norāda izdevums Spiegel Online, nevar noliegt, ka Etiopijai ir arī lielākas problēmas nekā siltumnīcas efektu veidojošo gāzi ierobežošana. Turklāt 2005. gadā šīs valsts ogļskābās gāzes izmeši bija 73 miljoni tonnu, kas ir tikai apmēram viena tonna uz iedzīvotāju. Salīdzinājumam: Tanī pašā laikā ASV izmeši uz vienu cilvēku bija 23,5 tonnas. Tomēr tieši to Etiopija un citas nabadzīgās valstis vēlas pateikt, proti, kamēr bagātās valstis strīdas par ogļskābās gāzes izmešu līmeņiem un mēģina izvairīties no samazinājumiem, tikmēr nabadzīgās valstis mēģina uzņemties vadību. Etiopija pati ir ļoti cietusi no klimata izmaiņu radītām problēmām, un tā šādā veidā rāda, ka tā pati var piedalīties problēmu risināšanā. Arī nabadzīgā Bangladeša, kur vidējie dienas ienākumi cilvēkam ir ap trim dolāriem, ir apņēmusies savus jau tā ierobežotos resursus tērēt izmešu samazinājumiem un aizsardzībai no klimata izmaiņu radītā posta un plūdiem.
Lielākā teikšana Kopenhāgenas konferences gala vienošanās izstrādē ir ASV un Ķīnai. Pa abām tās saražo apmēram 40 procentus no visiem pasaules ogļskābās gāzes izmešiem. Uz vienu cilvēku ASV izmeši ir lielāki nekā Ķīnai, bet kopējie Ķīnas izmeši ir lielāki nekā ASV. Jāpiebilst gan, ka daudz ogļskābās gāzes Ķīnā veidojas, ražojot preces, kas paredzētas ASV tirgum. Neviena no valstīm nevēlas atteikties no ogļu, naftas un dabasgāzes izmantošanas rūpniecībā, jo lai tās izstrādājumi kļūtu dārgāki un tādējādi mazinātos to konkurētspēja. Tomēr konferences pēdējā dienā gan B. Obama, gan Ķīnas premjerministrs Veņs Djabao piedāvāja krietni samazināt savu izmešu daudzumu.