Lietuvas Seima nacionālās drošības komitejai nav izdevies savākt pietiekami daudz pierādījumus, kas apstiprinātu, ka tās teritorijā esošos slepenos ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) bez apsūdzību uzrādīšanas nelikumīgi bijuši ieslodzīti cilvēki, kuri turēti aizdomās par terorismu.
Taču visi priekšnosacījumi tam bijuši un būtu nepieciešams sākt izmeklēšanu pret bijušajiem Valsts drošības departamenta vadītājiem, kuri, iespējams, pārsnieguši savas pilnvaras un ļaunprātīgi izmantojuši dienesta stāvokli.
"Telpas [kurās ieslodzīt aizdomās turamos] bija, pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām bija arī iespēja šķērsot Lietuvas robežu, bija CIP rīcībā esošās lidmašīnas, kas nosēdās Lietuvā. Par to, kas tajās atradās, neko nevaru sacīt, jo attiecīgiem dienestiem netika ļauts veikt pārbaudes. Tādēļ iespēja, ka slepenie cietumi patiešām atradās Lietuvā, pastāv," šodien paziņoja Lietuvas parlamenta Drošības komitejas vadītājs Arvīds Anušausks, rezumējot pusotru mēnesi ilgās izmeklēšanas rezultātus. Tās laikā parlamentārieši uzklausījuši 55 cilvēkus, to skaitā trīs bijušos prezidentus kā arī bijušos Valsts drošības departamenta vadītājus.
Izmeklēšanas laikā noskaidrojies, ka Lietuvā ierīkoti divi centri, kuros varētu nomitināt ieslodzītos - Objekts 1 (ierīkots 2002. gadā) un Objekts 2 (ierīkots 2004. gadā). Iegūt apstiprinājumu, ka tur patiešām turēti Afganistānā vai kādā citā valstī sagūstīti kaujinieki (amerikāņu telekompānija ABC apgalvojusi, ka Lietuvā kādu laiku turēti astoņi ieslodzītie) tomēr nav izdevies. Tai pašā laikā, komisija konstatējusi, ka iestādes darbs bija bieži vien slēgts Lietuvas specdienestu pārstāvjiem un CIP varējis izmantot lietuviešu infrastruktūru pēc saviem ieskatiem. Komitejas locekļi arī atzinuši, ka 2005. un 2006. gadā Lietuvas teritorijā piezemējušās ASV lidmašīnas, kuras pēc nosēšanās netika pārbaudītas. Par to atbildīgi esot bijušie Valsts drošības departamenta vadītāji Mečs Laurinks (līdz nesenam laikam ieņēma Lietuvas vēstnieka Gruzijā posteni, taču tagad prezidenta Daļa Gribauskaite paziņojusi par viņa atsaukšanu), Arvīds Pocjus un viņu vietnieks Daiņus Dabašinsks (pašlaik strādā Lietuvas vēstniecībā Ukrainā). Komisija secinājusi, ka, pretēji Lietuvas likumdošanai par ciešu sadarbību ar ASV neesot informēta Valsts aizsardzības padome, tāpat ir skaidrs, ka īpašo dienestu vadītāji nepilnīgi informējuši citas augstākās amatpersonas, piemēram Valdi Adamku, kurš no 2004. līdz 2006. gadam ieņēma Lietuvas prezidenta amatu.