To pretendentu sarakstus, kam varētu tikt piešķirtas prēmijas visās trijās zinātnes nozarēs, literatūrā un ekonomikā, parasti publicē tikai specializēti izdevumi un interneta vietnes. Savukārt diskusijas par iespējamiem Nobela Miera prēmijas laureātiem ir plašākas sabiedrības nodarbe, kuru nereti mēdz uzkurināt pazīstamu cilvēku izteikti viedokļi.
AFP atgādina, ka atšķirībā no pārējo prēmiju laureātiem Nobela Miera prēmijas ieguvēju nosauc nevis Stokholmā, bet Oslo, un to izvēlas pieci Norvēģijas parlamenta apstiprināti Nobela komitejas locekļi. Šogad viņiem nācies vētīt visplašāko kandidātu loku, jo Miera prēmijai nominēti 278 cilvēki un organizācijas.
Prēmijas laureāts tiks nosaukts piektdien, un pašlaik ir skaidrs tikai tas, ka acīm redzama favorīta nav, lai gan skaļu vārdu sarakstā netrūkst. Daudzi mediji kā vienu no galvenajiem kandidātiem uz Miera prēmiju min Romas pāvestu Francisku, bet bukmeikeru kompānija Paddy Power viņu pat uzskata par galveno favorītu. «Pāvests Francisks ir licis pasaulei pievērst uzmanību nabadzīgākajiem mūsu planētas iedzīvotājiem, uzsverot to, ka nepieciešama jauna pieeja pasaules attīstībai un ekonomisko ieguvumu pārdalīšanai,» sarunā ar AFP skaidro Oslo Miera izpētes institūta (PRIO) direktors Kristians Bergs Harpvikens. Savukārt laikraksts The Guardian atgādina, ka, tikai pateicoties Franciska uzstājībai, G20 valstu samita dalībnieki nolēma mainīt savas sanāksmes darba kārtību, tajā iekļaujot Sīrijas situācijas apspriešanu un mēģinot vienoties, lai atrastu ceļu konflikta noregulēšanai. Tāpat nevar aizmirst, ka pāvests uzsācis pakāpeniskas pārmaiņas katoļu baznīcā, aizvien biežāk atklātībā parādās vēstis par noziegumus pastrādājušiem priesteriem, daudz atklātāka kļuvusi Vatikāna finanšu politika. Kritiķi gan uzskata, ka, piešķirot Miera prēmiju Franciskam, Nobela komiteja pieļaus to pašu kļūdu, ko 2009. gadā, kad par prēmijas laureātu pasludināja ASV prezidentu Baraku Obamu, kurš šajā amatā nebija nostrādājis pat gadu. Toreiz prēmija faktiski tika piešķirta avansā, par labajiem darbiem, ko prezidents būtu varējis, bet tā arī nav paveicis.
Par vēl pretrunīgāku kandidātu tiek uzskatīts Edvards Snoudens, kurš atmaskoja ASV īpašo dienestu realizēto noklausīšanās un izspiegošanas programmu, kas vērsta ne tikai pret Vašingtonas potenciālajiem ienaidniekiem, bet arī tuvākajiem sabiedrotajiem. Interneta ziņu vietne Nobeliana.com pieļauj iespēju, ka prēmija viņam varētu tikt piešķirta kaut vai tā iemesla dēļ, ka Nobela komiteja allaž centusies uzsvērt savu neatkarību – šajā gadījumā no Norvēģijas un ASV varasiestādēm. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka ASV E. Snoudens tiek uzskatīts par nodevēju un kriminālnoziedznieku, un prēmijas piešķiršana viņam izraisīs ļoti nervozu reakciju Atlantijas okeāna viņā pusē. No šā viedokļa, daudz pieņemamākas šķiet 17 gadu vecās pakistānietes Malalas Jusufzai vai Kongo ārsta Denisa Mukvages kandidatūras. M. Jusufzai, kura jau vairākus gadus aktīvi propagandē nepieciešamību nodrošināt musulmaņu valstīs dzīvojošajām meitenēm iespēju iegūt pienācīgu izglītību, kļuva pazīstama 2012. gadā, kad viņai šīs aktīvās darbības dēļ uzbruka pakistāniešu tālibi, smagi ievainojot meiteni. Viņas dzīvību ar lielām pūlēm izdevās glābt, tagad M. Jusufzai dzīvo Lielbritānijā un daudz ceļo pa pasauli. Savukārt D. Mukvage ir pazīstams ginekologs, kurš savā dzimtenē atvēris slimnīcu, kurā sniedz palīdzību sievietēm, kuras kļuvušas par masu izvarošanas upuriem.
Lai gan jau pērn Nobela Miera prēmija tika piešķirta organizācijai (OPCW jeb Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai), nolikumā nav sacīts, ka kas līdzīgs nevar notikt šogad. Kā viens no kandidātiem tiek minēts Starptautiskās Kosmosa stacijas projekts, kas nodemonstrējis lielisku starptautiskās sadarbības paraugu un devis iespēju ar pētījumiem kosmosā nodarboties desmitiem valstu, kurām vienatnē tas nebūtu pa spēkam. Savukārt Stokholmas Miera izpētes institūta (SIPRI) vadītājs Īens Entonijs intervijā AFP atgādinājis par konfliktu Ukrainā, norādot, ka prēmijas piešķiršana, piemēram, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai norādītu ceļu, kā nepieciešams risināt šādus konfliktus. Starp citu, Miera prēmijai šogad nominēts arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.