CIP nonācis pamatīgas kritikas krustugunīs

© scanpix

ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) nonākusi kritikas krustugunīs pēc Senāta izlūkošanas komitejas slēdziena, kas apliecina – amerikāņu izlūkdienesta darbinieki brutāli spīdzinājuši cilvēkus, kuri aizturēti aizdomās par piederību teroristiskiem grupējumiem, kā arī maldinājuši sabiedrību un valdību. Cerība, ka šajos noziegumos vainīgie tiks saukti pie atbildības, gan ir niecīga, jo prezidents Baraks Obama mudinājis «aizvērt šo lappusi», atgādinot, ka 2009. gadā, nākot pie varas, aizliedzis ieslodzīto spīdzināšanu, kas CIP aprindās tika dēvēta par «pastiprinātās nopratināšanas metodi».

ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) nonākusi kritikas krustugunīs pēc Senāta izlūkošanas komitejas slēdziena, kas apliecina – amerikāņu izlūkdienesta darbinieki brutāli spīdzinājuši cilvēkus, kuri aizturēti aizdomās par piederību teroristiskiem grupējumiem, kā arī maldinājuši sabiedrību un valdību. Cerība, ka šajos noziegumos vainīgie tiks saukti pie atbildības, gan ir niecīga, jo prezidents Baraks Obama mudinājis «aizvērt šo lappusi», atgādinot, ka 2009. gadā, nākot pie varas, aizliedzis ieslodzīto spīdzināšanu, kas CIP aprindās tika dēvēta par «pastiprinātās nopratināšanas metodi».

Šādai metodei dažādās ieslodzījuma vietās, sākot ar Gvantanamo amerikāņu jūras kara flotes bāzi Kubas teritorijā un beidzot ar slepeniem amerikāņu cietumiem Pakistānā, Taizemē, Ziemeļāfrikas un Austrumeiropas valstīs (Rumānijā, Polijā, iespējams, arī Lietuvā), tikuši pakļauti vismaz 119 aizturēto, turklāt 26 no viņiem ieslodzījumā turēti nelikumīgi, vēsta BBC, atsaucoties uz ziņojumu. Lai gan pēc piecu gadu darba sagatavotajā ziņojumā ir vairāk nekā 6000 lappušu, otrdienas vakarā Senāta izlūkošanas komitejas vadītāja Daiana Feinštaina ļāvusi publiskot vien aptuveni 500 lappušu biezus fragmentus, turklāt arī tajos teksts vietām pakļauts cenzūrai. Tāds esot Senāta komitejas lēmums, taču amerikāņu mediji norāda, ka mājienu par visa dokumenta publikācijas nelietderīgumu senatori saņēmuši no Baltā nama. Iespējams, pat paša prezidenta B. Obamas, kuram allaž tiks atgādināts, ka viņš tā arī nav izpildījis priekšvēlēšanu kampaņas laikā daudzkārt atkārtoto solījumu par Gvantanamo cietuma slēgšanu un arī tagad tur tiek turēti cilvēki, kuru aizturēšanas apstākļi un juridiskais statuss ir miglā tīti.

Gvantanamo un citu līdzīgu ieslodzījuma vietu ziedu laiki bijis periods no 2002. līdz 2007. gadam, kad pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem prezidents Džordžs Bušs uzsācis tā dēvēto karu pret terorismu. Senāta ziņojums liecina, ka CIP darbiniekiem bijusi nerakstīta atļauja izmantot teju vai visus iespējamos līdzekļus informācijas iegūšanai no aizturētajiem. Televīzijas kanāls CNN vēsta, ka sagūstītie «ienaidnieka kaujinieki» (šādu formulējumu ASV valdība un CIP izvēlējās, lai nenāktos ievērot Ženēvas konvenciju par karagūstekņiem) pakļauti visizsmalcinātākajiem spīdzināšanas paņēmieniem. Viņi diennaktīm ilgi turēti tumsā, kādam ieslodzītajam liegts miegs 180 stundu pēc kārtas, cits uz ilgāku lieku bijis spiests atrasties dušā, kur viņam liets virsū ūdens, kā temperatūra bijusi tikai septiņi grādi pēc Celsija skalas. Ieslodzītie nereti piekauti, izmantotas arī tādas spīdzināšanas metodes kā nāvessodu imitācija, piespiedu barošana ar klizmas palīdzību. Viens no cietumniekiem gājis bojā pēc tam, kad vairāk nekā diennakti kails pavadījis pieķēdēts pie aukstas betona sienas, citam nopietnu kaitējumu veselībai nodarījusi stundām ilga stāvēšana uz pirkstgaliem – šim ieslodzītajam rokas bijušas sasietas virs galvas un viņš piesiets pie kameras griestos esošā āķa. Bijušais CIP darbinieks Reimonds Makgoverns norādījis, ka CIP izmantotās metodes līdzinājušās tām, kuras pret saviem pretiniekiem pagājušā gadsimta pirmajā pusē izmantoja nacistiskās Vācijas slepenpolicija Gestapo. Pat nosaukums tām būtībā ir viens un tas pats, jo Gestapo metode saucās Verscharfte Vernehmung, kas tulkojumā nozīmē pastiprināto nopratināšanu.

Reuters atgādina, ka fragmentāra informācija par CIP izmeklētāju nežēlīgu attieksmi pret aizturētajiem parādījusies jau kopš 2005. gada (gluži tāpat kā ziņas par slepenajiem cietumiem), taču tagad tā pirmo reizi apvienota vienā dokumentā. Senāta ziņojumā īpaši norādīts, ka šāda taktika nav devusi cerētos rezultātus, ļaujot novērst jaunus terora aktus vai atrast jau pastrādāto vaininiekus. Ļoti bieži izmeklētāji rīkojušies, balstoties uz CIP analītiķu maldīgiem pieņēmumiem par aizturēto informētības pakāpi – ir ziņas par vairākiem cilvēkiem, kuri uzskatīti par starptautiskā teroristu tīkla Al Qaeda augsta ranga locekļiem, lai gan patiesībā bijuši tikai ierindas kaujinieki. Protams, ka no viņiem, pat izmantojot pašas nežēlīgākās pratināšanas metodes, nekādu noderīgu informāciju nav izdevies iegūt. Šādu secinājumu gan apšaubījušas bijušās amatpersonas, piemēram, kādreizējais CIP direktors Džordžs Tenets un bijušais ASV viceprezidents Diks Čeinijs, kuri apgalvo, ka pastiprinātās pratināšanas metodes sevi ir pilnībā attaisnojušas un, pateicoties tām, ASV pēc 2001. gada septembra nav kļuvusi par lielu terora aktu upuri. Tomēr pat tāds pazīstams republikāņu konservators kā senators Džons Makkeins (Vjetnamas kara laikā viņš pats bija nokļuvis ziemeļvjetnamiešu gūstā un tika spīdzināts) atzinis, ka šādai attieksmei pret aizturētajiem nav ne jēgas, ne attaisnojuma.