Ņemcova slepkavībā jautājumu vairāk par atbildēm

Pie pašām Kremļa sienām notikusī opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavība devusi papildu vielu pārdomām tam, par kādu valsti Vladimira Putina valdīšanas laikā ir kļuvusi Krievija. Pat ja taisnība ir nevis tiem B. Ņemcova kolēģiem, kuri viņa nāvē atklāti apsūdz Kremli, bet gan Čečenijas līderim Ramzanam Kadirovam, kurš tajā saskata «Rietumu un Ukrainas īpašo dienestu» pirkstu, ir skaidrs, ka kaut kas Krievijā nav kārtībā.

Vakar Krievijas opozīcija bija iecerējusi rīkot tā dēvēto antikrīzes maršu ar nosaukumu Pavasaris (Vesna), protestējot pret valdības agresīvo ārpolitiku, kas novedusi pie Krievijas starptautiskās izolācijas un ekonomiskās krīzes. Taču tā vietā desmitiem tūkstošu cilvēku nācās doties sēru gājienā, pieminot piektdien vēlu vakarā Maskavā nošauto opozīcijas līderi un vienu no Vesna rīkotājiem Borisu Ņemcovu. 55 gadus vecā politiķa dzīvību, kā vēsta oficiālā versija, aprāva četras no Makarova pistoles izšautas lodes, turklāt šī slepkavība notika pašā pilsētas centrā uz viena no tiltiem pār Maskavas upi – kā tēlaini (un pārspīlēti) norāda Rietumu mediji, to bijis iespējams novērot no Kremļa logiem.

Līdz pat vakardienas pievakarei skaļās slepkavības izmeklētāji nedz paziņoja, ka tiem ir kāda galvenā versija, nedz informēja sabiedrību par konkrētiem aizdomās turamajiem. Vēl vairāk. Sestdien tika izplatīta informācija, ka B. Ņemcovu, kurš kopā ar savu paziņu Annu Duricku no restorāna devies mājup, nošāvuši cilvēki, kuri pēkšņi izlēkuši no garām braucošas automašīnas, bet pēc ar to arī aizbēguši. Bet jau tās pašas sestdienas vakarā Krievijas televīzijas kanālos demonstrēts videonovērošanas kameru ieraksts, kas liecina – slepkava bijis tikai viens, viņš B. Ņemcovu gaidījis pie kāpnēm, kas ved no tilta, bet pēc tam ielēcis automašīnā, kas uz brīdi piebremzējusi pie slepkavības vietas, un aizbēdzis.

Visdažādākie eksperti gan Krievijas, gan Rietumu medijiem apgalvojuši, ka šī, visticamāk, ir pasūtījuma slepkavība, taču tajā pašā laikā atzinuši – noziedznieki ne tuvu nav rīkojušies kā profesionāli killeri, kuri apzinās, ka viņus meklēs un mēģinās notvert. Pirmkārt, slepkavības vieta atrodas pašā Maskavas centrā, kur arī pāris stundu pirms pusnakts satiksme ir gana intensīva un arī kājāmgājēju netrūkst un arī novērošanas kameras ir teju uz katra stūra (to apliecina arī televīzijā demonstrētais video). Otrkārt, profesionāli slepkavas reti kad izmanto Makarova pistoles, turklāt tādas, kurām patronas savāktas no dažādiem ražotājiem. Treškārt, šādi slepkavas nekādā gadījumā nemēdz atstāt lieciniekus, bet B. Ņemcova pavadone, pēc oficiālās versijas, apgalvojusi, ka uz viņu neviens neesot šāvis. Ceturtkārt, kā norādījis opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, plašu protesta akciju priekšvakarā opozīcijas līderus allaž novēro, un nav šaubu, ka šī novērošana bijusi arī piektdienas vakarā.

Tiesa, tikpat labi ir iespējams, ka visas šīs tā dēvētās kļūmes pieļautas vien tādēļ, lai maldinātu sabiedrisko domu – savulaik PSRS VDK šādas kombinācijas bija pašsaprotamas, un tieši no VDK nācis pašreizējais Krievijas prezidents V. Putins, kam bija gana daudz iemeslu uzskatīt B. Ņemcovu par savu personīgo ienaidnieku. Šādu versiju kultivē B. Ņemcova kolēģi Krievijas opozīcijā, kuri ir pārliecināti, ka viņš nogalināts tieši politiskās darbības dēļ – tuvākajā laikā B. Ņemcovs bija iecerējis publiskot dokumentus, kas apliecinātu Krievijas bruņoto spēku iesaistīšanos Austrumukrainas konfliktā, un V. Putinam tas būtu pagalam neizdevīgi. Šādu versiju apstiprinājis arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko, piebilstot, ka vakardienas demonstrācijā B. Ņemcovs bija iecerējis paust protestu pret Krievijas iejaukšanos Ukrainas notikumos. «Viņš bija kara pretinieks un centās apturēt ukraiņu un krievu bojāeju, kas kļuvuši par upuri ciniskai militāristiskai propagandai. Par to viņu neieredzēja, tāpat kā visus kara pretiniekus, kas uzdrošinājās lietas saukt savos vārdos – aneksija, agresija, brāļu karš. Politiski atbildīga par šo slepkavību ir vara kopumā un prezidents Putins personīgi – tie, kuri sāka, turpina karu un veic propagandas naida kampaņu tā atbalstam,» tā paziņojis Krievijas opozīcijas kustības Jabloko līderis Grigorijs Javļinskis, kuram ar B. Ņemcovu bijis gana daudz nesaskaņu.

Savukārt Krievijas Izmeklēšanas komisijas nosauktās versijas opozīcijai likušas pasmīnēt. Starp tām ir gan pieļāvums, ka B. Ņemcovu (ebreju, kurš skarbi izteicies par Charlie Hebdo redakcijā notikušo asinspirti) nogalinājuši islāmistu kaujinieki, gan versija, ka viņa slepkavība ir saistīta ar nesaskaņām biznesa jautājumos (B. Ņemcova līdzgaitnieki apgalvo, ka ar komercdarbību viņš nav aizrāvies), gan, visbeidzot, doma, ka B. Ņemcovs varētu būt izvēlēts par sakrālo upuri, lai destabilizētu situāciju Krievijā un pastiprinātu tās izolāciju. Tajā pašā laikā arī opozīcija nespēj sniegt skaidru atbildi uz jautājumu, ko V. Putins iegūs, likvidējot vienu no saviem skaļākajiem kritiķiem. Ja atskaita atriebības kāres apmierināšanu, kuru par gana nozīmīgu argumentu uzskata tie, kuri piedēvē Krievijas prezidentam absolūti neadekvātu un neracionālu uzvedību, ieskaitot nodomu izraisīt kodolkaru, nekādu ieguvumu nav. Vakar pēc daudzās Krievijas pilsētās notikušajām manifestācijām arī kļuva skaidrs, ka V. Putina opozicionāru skaits strauji nav pieaudzis. Šādā situācijā nemaz tik nenopietnas vairs neliekas Izmeklēšanas komisijas divas citas nosauktās versijas – personīga atriebība (nav noslēpums, ka četru bērnu tēvam B. Ņemcovam bija plaša sirds) vai nacionālistu sarīkota slepkavība. Ja otrā versija ir pareiza, vietā ir G. Kasparova aizrādījums, ka šādu naida un vardarbības atmosfēru Krievijā radījusi tieši V. Putina politika, kas prasa ikvienam pierādīt savu lojalitāti. «Nav runas par to, ka Putins būtu pavēlējis noslepkavot Ņemcovu. Runa ir par diktatūru, par to, ka 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā tiek translēta propaganda pret valsts ienaidniekiem,» uzsvēris G. Kasparovs.