Netālu no Dienvidvācijas ciemata Hercheimas veiktais arheoloģiskais atradums vedina uz domām, ka pirms aptuveni 7000 gadu šajā reģionā dzīvojuši kanibāli, žurnālā Antiquity raksta Bordo universitātes vēsturnieks Bruno Bolestēns, kuram izdevies atrast vairāk nekā 500 cilvēku kaulus, turklāt uz tiem atstātās pēdas vedina uz domām, ka kauli ir apgrauzti.
"Uz dzīvnieku kauliem mēs jau esam iemācījušies atšķirt zīmes, ka gaļa ir durta uz iesma un cepta. Šeit mēs redzam tādas pašas zīmes, tikai uz cilvēku kauliem," B. Bolestēns sacījis sarunā ar BBC, piebilstot, ka nav nekādu šaubu – šajā apmetnē cilvēku gaļa atdalīta no kauliem, turklāt tie, kuri veikuši šo operāciju, neesot bijuši iesācēji. Viņš stāstījis, ka par kanibālismu liecina apgrauztie pirkstu falangu kauli, veids, kādā ribas atdalītas no mugurkaula, skrāpējumi un iegriezumi uz žokļiem, kuri liecinot par mēles izgriešanu. Izrakumos iesaistītā vācu zinātniece Andrea Cēba-Lanca piebildusi, ka vieta vēl neesot līdz galam izpētīta, tāpēc pastāv ļoti liela iespēja, ka patiesais upuru skaits varētu būt bijis vismaz divas reizes lielāks.
Tomēr šajā atradumā ir arī vairākas dīvainības, kas, piemēram, Leipcigas universitātes un Frankfurtes pie Mainas dabas vēstures muzeja speciālistus vedina uz domām, ka franču arheologu atradums nav vis seno kanibālu apmetne, bet gan vieta, kur notikuši kādi līdz galam neizprotami rituāli, kas saistīti ar mirstīgo atlieku pārapbedīšanu. Ir pilnīgi skaidrs, ka upuri nav karā kritušie, jo uz to kauliem nav atrastas nekādas zīmes, kas liecinātu par dzīves laikā gūtajiem ievainojumiem. Turklāt upuru kauli piederējuši ne tikai pieaugušiem vīriešiem un sievietēm, bet arī bērniem, zīdaiņiem un pat embrijiem. Jāatgādina, ka vairākās senās civilizācijās pastāvējusi bojāgājušo pārapbedīšanas tradīcija, turklāt tās laikā cilvēku apakšžoklis vienmēr aprakts atsevišķi no pārējiem kauliem – iespējams, kas tāds noticis arī Hercheimā.