Noziedznieki, kuri tika brīvībā pēc Haiti lielākā cietuma sagrūšanas zemestrīces laikā, ir atgriezušies savās iepriekšējās sirošanas vietās. Dabas katastrofas dēļ daudzas valsts iestādes, tajā skaitā Iekšlietu ministrija, darboties nav spējīgas, un stāvokli izmanto bandas.
Galvaspilsētas Portoprensas graustu rajona Sitesoleilas atbrīvošana no bandu varas bija viens no dažiem Haiti prezidenta Renē Prevāla panākumiem kopš nākšanas pie varas 2006. gadā. Lai arī noziedzību pilnībā apkarot nebija izdevies, tomēr daļa bandu dalībnieku bija nonākuši cietumā, no kura tie nu aizmukuši, ziņo Reuters.
Kopš 2004. gada pie ieejas Sitesoleilā kārtību ieviest mēģinājuši ANO Stabilizācijas misijas karavīri, kuri arī ir saņēmuši kritiku par to, ka, izrēķinoties ar bandām, bojā iet nevainīgi cilvēki. Pie ieejas šajā pilsētas daļā ir ANO kontrolpunkti. Cilvēki Sitesoleilā dzīvo dziļā nabadzībā un vairākums no viņiem ir bez darba un arī analfabēti.
Sitesoleilas bandu dalībnieki vienīgie no zemestrīces ir kaut ko ieguvuši. Ar motocikliem braucošie un šaujamieročiem bruņotie cilvēki atkal varēs darboties savā teritorijā, kurā darbojas apmēram 30 grupējumu. Turklāt cietumā pēc dabas katastrofas ir palicis maz dokumentu par ieslodzītajiem, viņu lietām un kriminālo pagātni. Vairākums no glabātavas dokumentiem sadega. Zīmīgi, ka arī cietumam sagāžoties, ieslodzītie nav cietuši, un drupās nav atrastas ieslodzīto mirstīgās atliekas, bet tur pirms zemestrīces bija ieslodzīts apmēram 3000 cilvēku.
"Viņi ir iznākuši no cietuma un tagad sāks aplaupīt cilvēkus," stāsta kāds Sitesoleilas iedzīvotājs. "Pagājušo nakti viņi pavadīja šaudoties." "Mēs bailēs trīcam par viņu atgriešanos. Viņi ir bruņoti, viņiem nav ētikas normu, un viņi var izdarīt it visu," stāsta kāds cits.
Tagad, kad kopš zemestrīces ir pagājusi gandrīz nedēļa, ir kļuvis redzams katastrofas radīto zaudējumu apmērs, kas ir krietni lielāks nekā sākotnēji prognozēts. Dažos rajonos sabrukusi teju ikviena māja, bet ārvalstu palīdzība neierodas tik ātri, cik nepieciešams. Ja palīdzība sasniedz daļu galvaspilsētas iemītnieku, tad ārpus tās cilvēkiem ir jāpaļaujas uz saviem spēkiem. Kā vēsta BBC, skats, kas paveras stundas braucienā no galvaspilsētas, ir teju vai apokaliptisks un apstākļi – krietni grūtāki nekā Portoprensā. Trūkst dzeramā ūdens, un cilvēki stājas garās rindās pie retajiem ūdenskrāniem, bet desmiti tūkstoši pagaidu patvērumu ir raduši baznīcu teritorijās, skolas pagalmos vai tirgus laukumos. Citi no postažas ir aizbēguši, lai pārtiku meklētu un patvertos laukos.
Dati par to, cik cilvēku septiņas balles stiprajā zemestrīcē gājuši bojā, ir dažādi. Visamerikas Veselības organizācija aplēsusi, ka miruši ir 50 000 līdz 100 000 cilvēku, bet Haiti premjerministrs Žans Makss Belerivē izteicies, ka "100 000 ir minimums". ANO atzīst, ka šī zemestrīce ir postošākā organizācijas vēsturē, un tās dēļ valsts pārvalde ir faktiski sabrukusi.