No cietuma atbrīvo turku, kurš uzbruka Jānim Pāvilam II

Vakarrīt no cietuma Turcijas galvaspilsētā Ankarā atbrīvots 52 gadus vecais Mehmets Alī Agdža, kurš 1981. gada 13. maijā veica atentāta mēģinājumu pret Romas pāvestu Jāni Pāvilu II.

Cilvēku, kurš solījis publiski izstāstīt visu par šā atentāta aizkulisēm, turklāt pasludinājis sevi par mesiju, nekavējoties savā ziņā ņēmušas Turcijas militārās struktūras, kas vēlas veikt viņa medicīnisko pārbaudi, lai noskaidrotu, vai viņš ir derīgs obligātajam karadienestam.

M.. Alī Agdžas advokāts Hadži Alī Ozhans paudis bažas par sava klienta drošību, ja viņš patiešām tiks iesaukts armijā. "Es ceru, ka viņu atbrīvos uzreiz pēc pārbaudes kara hospitālī," sarunā ar Reuters sacījis advokāts, atgādinot, ka vēl 2006. gadā veiktas pārbaudes liecināja, ka M. Alī Agdža savas garīgās veselības stāvokļa dēļ nav pakļaujams iesaukumam – proti, toreiz mediķu komisija secināja, ka viņš "antisociālu personības traucējumu dēļ" nav derīgs militārajam dienestam. AP atgādina, ka vēlāk Turcijas varas iestādes šo slēdzienu pasludinājušas par nederīgu, uzstājot uz jaunām pārbaudēm. "Agdža ir šokā un uzsver, ka viņš nevar ņemt rokās ieroci savas reliģiskās un filozofiskās pārliecības dēļ. Būs arī grūti aizsargāt viņu vidē, kur tūkstošiem cilvēku nēsā ieročus," uzsvēris advokāts.

Reuters atgādina, ka pirms pāris nedēļām M. Alī Agdža solījis "izstāstīt visu" par 1981. gada atentātu Svētā Pētera laukumā Romā. Jāatgādina, ka viņš jau iepriekš sacījis, ka tā organizēšanā bijuši iesaistīti "ārzemju spēki". Uzreiz pēc apcietināšanas M. Alī Agdža atzina, ka darbojies padomju un bulgāru īpašo dienestu uzdevumā, taču vēlāk savas liecības atsauca – 1986. gadā Romā notikušā tiesas procesā trīs Bulgārijas un trīs PSRS pilsoņi, kas tika apsūdzēti šā atentāta rīkošanā, tika attaisnoti pierādījumu trūkuma dēļ. Kardināls Ahille Silvestrini, kurš tajā laikā pildīja Vatikāna ārlietu ministra pienākumus, nesenā intervijā The Times sacījis, ka pāvests Jānis Pāvils II bijis pilnīgi pārliecināts, ka atentātu organizējusi Maskava – lielā mērā ar to arī izskaidrojama viņa 1983. gadā notikusī tikšanās ar M. Alī Agdžu un piedošana grēciniekam. Tajā pašā laikā A. Silvestrini diezgan skeptiski izteicies par atentāta izpildītāja iespējamām atklāsmēm, norādot, ka viņš "bija tikai bandinieks svešā spēlē un pats ļoti maz zina".

Jāpiebilst, ka M. Alī Agdža jau licis nopietni šaubīties par savu garīgās veselības stāvokli, paziņojot, ka esot "mesija", aicinot deklarēt "pasaules gala sākšanos" un mudinot ASV izveidot "Amerikas impēriju". Pēc atbrīvošanas viņš bija iecerējis doties uz Romu, lai apmeklētu Jāņa Pāvila II kapavietu un tiktos ar pašreizējo pāvestu Benediktu XVI (šādas vizītes iespējamību Vatikāns nav apstiprinājis). Tāpat atbrīvotais noziedznieks, kurš nosodījis terorismu, plāno tuvāko mēnešu laikā izlemt, vai sadarboties ar medijiem – viņš saņēmis jau vairāk nekā 50 piedāvājumu par grāmatu izdošanu un filmu veidošanu.

Svarīgākais