G7 samitā bez Putina apspriež Krievijas agresiju

G7 valstu līderi kopā ar ES augstākajām amatpersonām uzreiz pēc ierašanās devās fotografēties, jo sinoptiķi brīdināja, ka vēlāk debesis apmāksies un līs © Carolyn Kaster, AP

Uz pasaules rūpnieciski attīstītāko valstu grupas G7 līderu samitu, kas vakar sākās gleznainajos Bavārijas Alpos, jau otro gadu nav aicināta Krievija, kuru šādā veidā soda par agresiju pret Ukrainu. Taču nav šaubu, ka šīs valsts un tās prezidenta Vladimira Putina vārds divu dienu samita laikā tiks pieminēts ne vienu reizi vien – ASV prezidents Baraks Obama paziņojis, ka samita dalībnieki apspriedīs, kā pretoties Krievijas agresijai Ukrainā, bet Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons izteicis cerību, ka visas valstis vienosies par to, ka Krievijai noteiktās ekonomiskās sankcijas nepieciešams saglabāt vai pat pastiprināt.

Vakarrīt Minhenes lidostā cita pēc citas ieradās augsto viesu – ASV, Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Kanādas un Japānas – delegācijas, kā arī ANO, ES, Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules bankas un Pasaules Tirdzniecības organizācijas amatpersonas, kas arī aicinātas uz tikšanos. Reuters norāda, ka īpašu uzmanību no namamātes, Vācijas kancleres Angelas Merkeles puses izpelnījies B. Obama, kurš ar kancleri ticies vēl pirms samita nelielajā Kruenas pilsētiņā. Šīs tikšanās, kuras laikā abi līderi ieturējuši brokastis bavāriešu gaumē, bet pēc tam parunājušies ar vietējiem iedzīvotājiem, mērķis ir acīmredzams – mainīt Vācijas sabiedrības viedokli par ASV pēc tam, kad kļuvis zināms, ka Nacionālā drošības aģentūra (NSA) ar vācu kolēģu palīdzību noklausījusies šīs valsts iedzīvotāju telefona sarunas un izsekojusi epasta saraksti. B. Obama mazliet uzjautrinājis vietējos iedzīvotājus ar laikus sagatavoto jociņu par to, ka aizmirsis mājās savus ādas šortus (lederhosen – daļu no tradicionālā bavāriešu tautas tērpa), bet pēc tam patētiski paziņojis, ka pašreizējās attiecības starp Vašingtonu un Berlīni esot «viena no spēcīgākajām aliansēm, kādu jebkad zinājusi pasaule», vēsta Deutsche Welle. Pievēršoties samita darba kārtībai, ASV prezidents sacījis: «Mēs gatavojamies apspriest savu kopīgo nākotni, globālo ekonomiku, kas rada darba vietas un dod iespējas, spēcīgas un pārtikušas Eiropas Savienības saglabāšanu, jaunas transatlantiskās tirdzniecības partnerattiecības, pretošanos Krievijas agresijai Ukrainā, vardarbīgā ekstrēmisma draudus un klimata pārmaiņas.»

Uz Cūgšpices kalna piekājē esošo viesnīcu Elmau Schloss (aptuveni astoņus kilometrus no Garmišas Partenkirhenes), kur notiek samits, abi līderi devušies ar helikopteru, jo ceļus bija bloķējuši protestētāji. AFP vēsta, ka jau sestdien Garmišā Partenkirhenē un tās apkaimē notikušas sadursmes starp demonstrantiem (dažādiem kreiso un antiglobālistu grupējumiem no visas Eiropas) un policiju, taču antiglobālistu neesot tik daudz kā citkārt. Ap samita norises vietu ir uzbūvēts pamatīgs žogs, un par augsto viesu drošību rūpējas 17 000 policistu un drošībnieku (vēl 2100 likumsargu mobilizējusi kaimiņos esošā Austrija, no kuras teritorijas līdz Elmau Schloss var nokļūt kājām), bet Bavārijas tiesa nospriedusi, ka 50 protestētāju tiks pielaisti tuvāk viesnīcai, lai «līderi varētu viņus sadzirdēt».

Ir skaidrs, ka samita dalībnieku uzmanības centrā būs Krievijas agresīvā politika, jo vairāk tāpēc, ka pagājušajā nedēļā situācija Ukrainas austrumos atkal saasinājās un nekas neliecina par to, ka Maskava būtu pārstājusi atbalstīt separātistus.

Deutsche Welle atgādina, ka daļa vācu uzņēmēju un atsevišķi politiķi jau kopš maija mudināja A. Merkeli pārstāt ignorēt V. Putinu un aicināt viņu uz samitu, taču Vācijas kanclere palika nelokāma. «G7 simbolizē kopīgas vērtības un izpratne par demokrātiju,» A. Merkeles sacīto citē AFP, norādot, ka, pēc kancleres domām, pašlaik Krievija nav gatava dalībai šādā forumā. Nav lielu šaubu, ka G7 līderiem izdosies vienoties par to, ka ekonomiskās sankcijas pret Maskavu ir pagarināmas, taču, cik noprotams, tiks spriests arī par to, kā par sankciju nepieciešamību pārliecināt tās ES valstis, kuras ekonomisku apsvērumu dēļ vēlas to mīkstināšanu vai pat atcelšanu. Domājams, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ uz Bavāriju aicināti Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers un Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks.

Viņiem abiem būs arī liela loma, apspriežot Grieķijas iespējamo izstāšanos no eiro zonas. Šis jautājums, kas sākotnēji nebija iekļauts samita darba kārtībā, tagad tajā parādījies, jo Grieķija jau nokavējusi savu kārtējo parāda maksājumu SVF, bet sarunas ar starptautiskajiem kreditoriem kārtējo reizi nonākušas strupceļā. Paredzēts, ka šodien G7 samita dalībniekiem pievienosies arī Nigērijas, Tunisijas un Irākas līderi un cita starpā tiks apspriesti tādu teroristisku organizāciju kā Boko Haram un Islāma valsts radītie draudi. Savukārt A. Merkele vēlas lielāku uzmanību pievērst globālajām klimata izmaiņām un gatavojas arī rosināt pārskatīt kārtību, kādā pasaules sabiedrība reaģē uz tādiem izaicinājumiem kā pērnā gada Ebolas drudža epidēmija Āfrikas rietumos, vēsta Deutsche Welle.



Pasaulē

Krievijas prezidents Vladimirs Putins toreizējai Vācijas kanclerei Angelai Merkelei līdz pat pēdējam brīdim neatzina, ka gatavojas anektēt Krimu - tas teikts viņas memuāros, kuru fragmentus publicējis “Politico”.

Svarīgākais