Atsaucoties uz anonīmu drošības ekspertu viedokli un nekonkrētiem izlūkdienestu savāktajiem datiem, Lielbritānijas, Īrijas, Nīderlandes un Francijas valdības aizliegušas šo valstu lidsabiedrībām veikt lidojumus uz un no Šarm eš Šeihas. Tās uzskata, ka tieši šī Ēģiptes kūrorta lidostā teroristu grupējuma Islāma valsts kaujinieki ievietojuši spridzekli Krievijas pasažieru lidmašīnā, kas sestdien avarēja virs Sīnāja pussalas, prasot 217 pasažieru un septiņu apkalpes locekļu dzīvības. Krievijas un Ēģiptes amatpersonas gan uzsvērušas, ka šī panika balstīta tikai uz minējumiem, jo oficiāla katastrofas izmeklēšanas slēdziena vēl nav un tuvākajā laikā arī nebūs.
«Mēs joprojām izskatām pilnīgi visas versijas,» vakar paziņojis Krievijas ārkārtas situāciju ministrs Vladimirs Pučkovs, savukārt Ēģiptes civilās aviācijas ministrs Hosams Kamals piebildis, ka pašlaik izmeklētāju rīcībā neesot nekādu pierādījumu, kas liecinātu, ka lidmašīna avarējusi terora akta rezultātā. Ar katastrofas apstākļu izmeklēšanu nodarbojas starptautiska speciālistu grupa, kurā ir ēģiptiešu, krievu un īru speciālisti (oficiāli lidmašīna Airbus A321 piederējusi kādai Īrijas kompānijai un Krievijas lidsabiedrības Kogalimavia (izmanto zīmolu Metrojet) rīcībā nodota uz līzinga līguma pamata). Sākotnēji tika vēstīts, ka izmeklēšanā tiks piesaistīti arī franču speciālisti, jo tieši šī valsts ražo Airbus lainerus.
Līdz vakardienai bija zināms, ka abas lidmašīnas melnās kastes jeb lidojumu datu ierakstu ierīces ir uzietas. Dati, kas attiecas uz lidojuma tehniskajiem parametriem jau esot atšifrēti, un tagad tos analizē izmeklēšanā iesaistītie speciālisti, savukārt ierīce, kas ieraksta apkalpes locekļu savstarpējās sarunas un pārrunas ar aviodispečeriem, esot bojāta, un pagaidām nav zināms, cik daudz informācijas no tās būs iespējams iegūt. Tā kā katastrofas vietā Sīnāja pussalā jau divas dienas turpinās spēcīga smilšu vētra, ir aizkavējusies avarējušā lainera atlūzu savākšana, taču pirmās uzietās atlūzas jau esot izpētītas, un uz tām nekādas spridzekļu pēdas neesot atrastas. Krievijas civilās aviācijas pārvaldes vadītājs Aleksandrs Ņeraģko vakar emociju uzplūdā sabiezinājis krāsas, paziņojot, ka izmeklētāji negrasās sākumā izvirzīt versiju un pēc tam meklēt tikai tos pierādījumus, kas to apstiprina, kā, pēc viņa sacītā, esot rīkojusies pagājušā gada jūlijā virs Donbasa notriektās Malaizijas pasažieru lidmašīnas katastrofas izmeklēšanas grupa, kurai jau no paša sākuma bijis skaidrs, ka lidmašīnu ar pretgaisa aizsardzības iekārtu Buk notriekuši Krievijas atbalstītie Austrumukrainas speciālisti. Tomēr tajā pašā laikā nevar nepiekrist A. Ņeraģko sacītajam, ka šādu avāriju izmeklēšana prasa ilgu, pacietīgu un rūpīgu darbu, jo nepieciešams pārbaudīt, kā brīdī pirms katastrofas darbojušies neskaitāmi lainera mehānismi, ierīces un mezgli.
Sabiedrība gan vēlas atbildes saņemt tūlīt un mēdz no savām valdībām pieprasīt, lai tās nekavējoties reaģētu uz draudiem drošībai. Ar trīs Islāma valsts pusanonīmiem, tīmeklī ievietotiem paziņojumiem, kurā tā uzņēmusies atbildību par lidmašīnas iznīcināšanu (turklāt pirmajos divos pieminēta tās «notriekšana», nevis «uzspridzināšana»), ir pieticis, lai sarosītos ne tikai anonīmie eksperti, kuri ar savām versijām pārplūdinājuši internetu, bet arī oficiālas amatpersonas. «Mēs nevaram būt droši, ka Krievijas laineris nogāzies pēc teroristu ievietotas bumbas sprādziena, taču izskatās, ka tā tas ir noticis,» BBC citē Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona vakardienas paziņojumu. Vēl pirms tam šīs valsts ārlietu ministrs Pīters Hemonds nāca klajā ar ļoti miglainu paziņojumu par «visdažādāko informāciju», kas vedina uz šādām domām. Pēc tam, kad Krievijas ārlietu ministrija pārmeta Lielbritānijai nedalīšanos informācijā, kas varētu palīdzēt noskaidrot katastrofas iemeslus, pievakarē kļuva zināms par notikušo D. Kamerona un Krievijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunu. Bet pagaidām Krievijas un Ēģiptes amatpersonas joprojām sliecas domāt, ka avārija notikusi tehnisku iemeslu un/vai apkalpes kļūdas dēļ.