ES un Lībija atceļ vīzu aizliegumus

Eiropas Savienība (ES) un Lībija ir atcēlušas aizliegumus izdot vīzas viena otras pilsoņiem.

ES prezidējošā valsts Spānija paziņojusi, ka 188 Lībijas pilsoņu vārdi – tajā skaitā valsts vadoņa Muammara Kadāfi un viņa ģimenes locekļu vārdi – ir dzēsti no saraksta, kas viņiem aizliedz iebraukt Šengenas jeb ES bezvīzu režīma zonā. Spānijas Ārlietu ministrija izplatītajā paziņojumā pauž nožēlu, ka Lībijas pilsoņi ir bijuši ierakstīti melnajā sarakstā un ka viņiem bijis jāizjūt neērtības. "Cerams, ka nekas tāds nākotnē vairs neatkārtosies," teikts paziņojumā.

Lībija uz to atbildēja, atsakoties no aizlieguma izdot vīzas ES pilsoņiem, ko tā bija ieviesusi, atbildot uz noteiktajiem ierobežojumiem. Tās paziņojumā par vīzu aizlieguma atcelšanu teikts, ka šis solis sperts, "lai stiprinātu sadarbību ar Eiropas Savienību", kā arī pausts gandarījums par ES lēmumu. Šengenas zonas aizliegums tika noteikts pēc Šveices iniciatīvas, kas ar Lībiju ir iesaistījusies ieilgušā diplomātiskā strīdā.

Spānijas ārlietu ministrs Migels Angels Moratinoss pašlaik uzturas Lībijā, kur mēģina Lībijas un Šveices strīdu risināt. Nedienas sākās pirms diviem gadiem, kad Šveicē īslaicīgi tika arestēts Lībijas vadoņa Muammara Kadāfi dēls, bet Lībija, atbildot uz to, pārtrauca Šveicei piegādāt naftu, izņēma miljoniem dolāru no Šveices bankām un pārtrauca izdot vīzas Šveices pilsoņiem. Tā arī aizturēja divus Šveices pilsoņus, ko apsūdzēja nodokļu nemaksāšanā un uzņēmējdarbībā bez licences.

Viens no viņiem gan ir atbrīvots. Spānijas premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Sapatero paudis pārliecību, ka nesaskaņas tiks atrisinātas un ka otrs šveicietis, kuram ir piespriests četru mēnešu cietumsods, drīz atgriezīsies mājās, ziņo CNN. Februārī Lībija aicināja sākt svēto karu jeb džihādu pret Šveici, tādējādi izpelnoties starptautisku nosodījumu, kā arī noliedz, ka aizturēto šveiciešu jautājums ir saistāms ar M. Kadāfi dēla aizturēšanu.

No ES dalībvalstīm Šengenas līgumam nav pievienojušās Īrija, Lielbritānija, Bulgārija, Kipra un Rumānija. Šengenas zonā ir arī trīs valstis, kas nav ES sastāvā: Islande, Norvēģija un Šveice.

Pasaulē

Krievijas un Ukrainas kara 1000 dienu robežu iezīmēja vairāki notikumi, kas palielināja kodolkara izredzes - pirmkārt, pa Krievijas teritoriju pirmo reizi trāpīja Rietumu “ATACMS” un “Storm Shadow” raķetes, otrkārt, Kremlis paziņoja par jaunu savas kodoldoktrīnas versiju ar zemāku kodolieroču izmantošanas slieksni. “The Insider” skaidro, kā varētu izskatīties kodolkarš un tā sekas.

Svarīgākais