Septiņi bērnudārza audzēkņi un viņu audzinātāja kļuvuši par kāda slepkavas uzbrukuma upuriem Haņdžuņas pilsētā Ķīnas ziemeļrietumos. Vēl 20 bērnus noziedznieks, kurš pēc tam izdarījis pašnāvību, ievainojis. Pēdējo nedēļu laikā šis ir jau piektais uzbrukums mācību iestādēm, un pavisam tajos nogalināti 17, bet ievainoti 80 cilvēki.
AP vēsta, ka uzbrukums noticis pulksten astoņos no rīta un jau izdevies noskaidrot vainīgo. Tas esot ēkas, kurā atrodas bērnudārzs, īpašnieks – kāds aptuveni 40 gadus vecs vietējais iedzīvotājs. "Es ar viņu iepriekš esmu ticies, un viņš likās pavisam normāls cilvēks," sarunā ar AP sacījis kāds vīrietis, kurš vēlējies palikt anonīms.
Kopš marta nogales šis ir jau piektais uzbrukums Ķīnas skolās un bērnudārzos, turklāt Xinhua norāda, ka uzbrukumus nav spējuši pārtraukt pat ieviestie drošības pasākumi – videonovērošanas kameras, lidostām līdzīgā kontrole pie skolu un bērnudārzu ieejām un papildu sargu norīkošana. Haņdžuņā, kurā dzīvo 3,72 miljoni cilvēku, pagājušonedēļ skolu, bērnudārzu un to apkārtnes patrulēšanai tika norīkoti gandrīz 2000 policijas virsnieki, liecina oficiālajā mājaslapā internetā atrodamā informācija. Pēc Ķīnas prezidenta Hu Dziņtao rīkojuma, valsts policijai arī uzdots mēģināt identificēt cilvēkus, kuriem ir nosliece uz šādiem uzbrukumiem, taču, ņemot vērā Ķīnas iedzīvotāju skaitu, tas nebūs viegls uzdevums, norāda Reuters.
Eksperti uzskata – uzbrukumi atspoguļo faktu, ka Ķīnā netiek sniegta pietiekama palīdzība garīgi slimām personām. AFP atgādina par pagājušogad veiktu pētījumu, kas liecina, – 173 miljoni Ķīnas pieaugušo iedzīvotāju cieš no garīgās veselības traucējumiem, turklāt 91% no viņiem nekad nav saņēmuši profesionālu palīdzību. Tāpat grūti izskaidrojamās slepkavības varētu būt saistītas ar stresu, kādu cilvēkiem nākas pārciest strauji pieaugošās sociālās noslāņotības dēļ. Tiesa, Ķīnas oficiālie mediji šīs problēmas mēģina notušēt, koncentrējoties uz nepieciešamajiem drošības pasākumiem un brīdinot, ka sabiedrības aktīva reakcija uz šādiem uzbrukumiem var novest pie nekārtībām. AP uzsver, ka Ķīnas vidusšķiras iedzīvotājiem ir ļoti grūti pārdzīvot traģēdiju, kad iet bojā vienīgais bērns (valsts politika neļauj lielākajai daļai pilsētnieku ģimenēs audzināt vairāk par vienu bērnu), kura audzināšanā ieguldīti arī lieli finansiālie līdzekļi.
Jāpiebilst, ka tiem uzbrucējiem, kuri neizdara pašnāvību vai nekļūst par policijas upuriem, tiek spriesta barga un ātra tiesa. Piemēram, 28. aprīlī tika izpildīts nāvessods kādam garīgi slimam bijušajam ārstam, kurš marta nogalē Naņpinas pilsētā nodūra astoņus sākumskolas skolēnus. Zīmīgi, ka tieši tajā pašā dienā notika jauns uzbrukums Leidžou pilsētā, kur noziedznieks ar nazi savainoja 15 bērnus un skolotāju.
"Personīgi man liekas, ka medijos publicētā informācija par šiem uzbrukumiem izraisa to atdarināšanas efektu. Garīgi nestabili ļaudis vai cilvēki, kuri lolo naidu pret sabiedrību, uzskata, ka šādā veidā viņi varētu realizēt savu atriebību vai paziņot par savām prasībām," sarunā ar Reuters sacījis Pekinas Tehnoloģiskā institūta izglītības jautājumu eksperts Jaņs Doņpins. Viņš prognozējis, ka satrauktie vecāki tagad pieprasīs plašākus drošības pasākumus, tomēr policistu dislocēšana ap visām skolām nav iespējama. "Drīzāk vajadzētu pievērst uzmanību tam, kā mediji atspoguļo šos incidentus, un pētīt plašāko sociālās vides problēmu," norādījis eksperts.