Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien atbalstījušas papildu tarifus elektromobiļu importam no Ķīnas, lai gan pret to iebilda bloka lielākā ekonomika Vācija, atklājuši avoti ES diplomātiskajās aprindās.
Par papildu tarifiem līdz 35,3% nobalsoja desmit ES valstu, tostarp Francijas un Itālijas, vēstnieki, piecas valstis, kuru vidū ir Vācija un Ungārija, balsoja pret un 12 valstis atturējās.
Jūnijā Eiropas Komisija ieviesa papildu pagaidu ievedmuitas nodevas Ķīnas elektromobiļu importam, jo izmeklēšanā secināts, ka Pekinas palīdzība autobūves nozarei rada negodīgu konkurenci.
Ķīna jaunos tarifus, kas noteikti līdz 35,3% ievedmuitai, kritizējusi kā protekcionisma pasākumu, kas var izraisīt tirdzniecības karu. Sākotnēji jūnijā EK ierosināja papildu ievedmuitas nodevas līdz pat 38%.
Pašreizējā ievedmuita ir 10%.
Brisele papildu nodevas pamato ar mērķi aizsargāt Eiropas autoražotājus, jo nozare nodrošina 14 miljonus darbavietu, taču neiegūst no valsts subsīdijām, kādas Ķīna maksā saviem uzņēmumiem.
Plānots, ka ES papildu nodevas būtu spēkā piecus gadus no 31.oktobra.
Lai apturētu nodevu ieviešanu, nepieciešams vismaz 15 valstu, kas pārstāv 65% bloka iedzīvotāju, balsojums pret.
No abām lielākajām bloka valstīm Francija atbalsta tarifu ieviešanu, lai uzlabotu vietējo ražotāju spēju konkurēt ar Ķīnā ražotiem elektromobiļiem, bet Vācija, kurai ir spēcīga autobūves nozare, pret papildu nodevām iebilst, sakot, ka tās ražotāji, piemēram, BMW, "Volkswagen" un "Mercedes" ir daudz investējuši Ķīnā un ES ar tarifiem apdraud attiecības ar Pekinu.
Arī, piemēram, Ungārija iebilst pret tarifiem, jo Ķīna ir draudējusi ar atbildes pasākumiem un sākusi izmeklēšanu par Eiropas brendija, piena produktiem un cūkgaļu.
Vācijas finanšu ministrs Kristians Lindners, lielākie autobūves uzņēmumi un citas iesaistītās puses pēc atbalsta ES papildu nodevām mudināja bloku rūpēties, lai novērstu tirdzniecības karu ar Ķīnu.
Tirdzniecības saspīlējums starp Ķīnu un ES neaprobežojas tikai ar elektromobiļiem, Briseles uzsāktās izmeklēšanas attiecas arī uz Ķīnas subsīdijām saules paneļiem un vēja turbīnām.
Bloku gaida grūts uzdevums, jo tas cenšas veicināt savu tīro tehnoloģiju nozari un investēt zaļajā pārejā, neizraisot sāpīgu tirdzniecības karu ar Ķīnu.