Vācijas kancleres Angelas Merkeles popularitāte gan dzimtenē, gan ārzemēs pēdējo mēnešu laikā ievērojami kritusies, un vācu mediji jau raksta, ka koalīcija starp viņas pārstāvētajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU) un brīvajiem demokrātiem (FDP) ir uz sabrukuma sliekšņa. Šīs nedēļas sākumā notikusī prezidenta Horsta Kēlera negaidītā demisija tiek vērtēta kā kārtējā nagla valdības zārkā.
AP vēsta, ka 55 gadus vecās A. Merkeles, kuras otrā valdība pastāv tikai septiņus mēnešus, popularitātes reitings dažu mēnešu laikā krities par 10 procentpunktiem un tagad ir tikai 48% –
zemākais rādītājs kopš 2006. gada nogales. Infratest veiktajā aptaujā noskaidrots, ka, pēc 58% vāciešu domām, iepriekšējā koalīcija, kurā CDU sadarbojās ar sociāldemokrātiem, bijusi krietni veiksmīgāka par pašreizējo, savukārt tikai 34% vāciešu uzskata, ka kancleres rīcība eiro krīzes laikā bijusi pareiza.
Jau tagad ir skaidrs, ka taupības politiku nāksies ievērot arī Vācijai, un tas nozīmē, ka valdība nebūs spējīga pildīt priekšvēlēšanu kampaņas laikā dotos solījumus. AFP vēsta, ka valdošajā koalīcijā tiekot apspriesta ne tikai izdevumu samazināšana, bet pat nodokļu paaugstināšana – gaidāms, ka lēmums par to tiks pieņemts valdības ārkārtas sēdē nākamās nedēļas sākumā, taču nav šaubu, ka koalīcijas partneru starpā uzliesmos strīdi. Jo vairāk tāpēc, ka reģionālajā līmenī CDU un FDP no sabiedrotajām jau kļuvušas par konkurentēm. Proti, nesenajās vēlēšanās Ziemeļreinā-Vestfālenē (visapdzīvotākajā no Vācijas federālajām zemēm) ievērojamus panākumus guva sociāldemokrāti, un tagad gan CDU, gan FDP piedāvājušies veidot koalīciju kopā ar šo partiju. Ja sociāldemokrāti par saviem partneriem izvēlēsies brīvos demokrātus (šai koalīcijai varētu pievienoties arī zaļie), tas neapšaubāmi pastiprinās FDP līdera Gvido Vestervelles pozīcijas Berlīnē un gaidāmas jaunas domstarpības valdībā, uzskata vācu analītiķi.
"Es patiešām iepriekš nedomāju, ka šai valdībai jau tik ātri radīsies problēmas, taču Merkele vairs nespēj kontrolēt sāncensību starp savu partiju un brīvajiem demokrātiem," sarunā ar Reuters sacījis Berlīnes Brīvās universitātes pārstāvis Gero Neigebauers, kuram radies iespaids, ka
G. Vestervelle apzinās kancleres vājumu un nekavēsies to izmantot savās interesēs. "Koalīcijas nākotne izšķirsies tuvākās nedēļas laika," intervijā laikrakstam Welt am Sonntag drūmi prognozējis CDU Bavārijas sabiedroto – Kristīgo sociālistu – līderis Horsts Zēhofers.
Kancleres popularitāti neveicina arī vācu laikraksti, kuri ne bez ļauna prieka atreferē ārzemju amatpersonu kritiskos izteikumus par Vācijas valdības politiku. Piemēram, Frankfurter Allgemeine Zeitung publicējusi plašu interviju ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu, kurš kritizējis Vācijas vilcināšanos un nostāju eiro krīzes laikā un uzsvēris, ka šī valsts, lai arī cik ekonomiski attīstīta būtu, nevar cerēt, ka tikai tās dēļ tiks izdarīti grozījumi ES līgumos. Jāatgādina, ka brīdī, kad Grieķijai draudēja valsts bankrots, tieši Vācija vilcinājās ar finansiālās palīdzības sniegšanu. Tā kā šis solis bija nepopulārs vēlētāju vidū, A. Merkele cerēja lēmumu pieņemt tikai pēc Ziemeļreinas-Vestfālenes vēlēšanām. Taču ES partneru spiediena dēļ tas tika izdarīts divas dienas pirms vēlēšanām, kurās kancleres partija zaudēja.
Tieši izlēmības trūkums Vācijas valdībai tiek pārmests visbiežāk. "Vācija joprojām ir kontinenta svarīgākā ekonomiskā vara. Citas valstis parasti skatījās, ko mēs darām, un orientējās uz Merkeli, bet viņa pašlaik šķiet apjukusi un maina savu pozīciju atkarībā no ietekmīgiem padomdevējiem," raksta Tagesspiegel, savukārt Welt secina, ka "kanclere – krīzes menedžere – ir par krīzi pārvērtusi savu valdīšanu".
Pagājušonedēļ par atkāpšanos no Hesenes premjera amata un aiziešanu no lielās politikas pavēstīja arī ietekmīgais konservatoru politiķis Rolands Kohs, un atliek tikai minēt, vai viņa demisija bija saistīta ar briestošo valdības krīzi. "Viņa ir zaudējusi Kohu, zaudējusi Kēleru, kurš varbūt arī nebija tik būtisks politiskās varas ziņā, taču noteikti simbolisks," sarunā ar AFP sacījis politologs Nils Dīderihs. "Ja viņa nespēs tuvāko nedēļu laikā skaidri definēt savu politisko programmu, baidos, ka līdz termiņa beigām viņa nevaldīs," viņš prognozējis.