Cepuri, kas savulaik piederējusi Napoleonam Bonapartam un kuru 1815.gadā pēc viņa sakāves pie Vaterlo, šodien izsolīs Lionā, vēsta BBC.
Napoleons bija slavens ar mīlestību pret divstūrainajām cepurēm, no kurām viena tagad tiks izsolīta. To jau ilggadēji iekārojuši daudzi kolekcionāri.
Sarkanais apmetnis, ko liktenīgajā kaujā nēsāja franču imperators, jau pieder Anglijas karalienei un atrodas Karaliskajā kolekcijā kopš 1837.gada.
Zīmīgā galvassega, kas kopš 1986.gada piederēja kādai privātpersonai, varētu tikt izsolīta par 30 000 līdz 40 000 eiro.
Runā, ka Napoleonam piederējušas pat 120 šādas cepures, bet mūsdienās saglabājušās vairs tika 19. Parasti viņš valkā 12 cepures, katru trīs gadus un ik gadu tika iepirktas četras jaunas galvassegas. Tās pirms slavenā karavadoņa ievalkāja kalpotāji.
Napoleons savu cepuri nēsāja sāniski, lai būtu labāk pamanāms karalaukā. Ierasti šādas cepures valkāja ar stūriem uz sāniem.
Līdzīga cepure, kas kādreiz atradās Monako karaliskās ģimenes īpašumā un ko imperators bija nēsājis kaujā pie Marengo 1800.gadā, pirms četriem gadiem tika pārdota par 1,9 miljoniem eiro Dienvidkorejas ēdiena un lauksaimniecības gigantam “Harim”. Tiesa, šodien pārdodamā cepure nav tik labā stāvoklī kā tā, kas aizceļoja uz Dienvidkoreju.
Pērn novembrī zelta lauru lapa no Napoleona kroņa tika pārdota par 625 000 eiro.
Napoleons sevi pasludināja par imperatoru 1804.gadā un karoja ar citām Eiropas lielvarām, iekarojot lielu daļu kontineta, līdz savai sakāvei 1815.gadā.