Latvietis Māris Bruža vada vienu no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas komandām, kas uzrauga, lai Ukrainā tiktu ievērota tā dēvētā Minskas vienošanās. Precīzāk – sistemātiski novēro, kā tā tiek pārkāpta. Kā lidojumu brīvajā telpā lidinās visdažādāko izmēru un izmantojumu droni, lido lādiņi un laiku pa laikam mirst cilvēki. Civiliedzīvotāju nāve tagad gan esot retums, ja nu vienīgi uz kādām mīnām uzkāpj.
Atgriezies no Ukrainas, EDSO misijas dalībnieks Latvijas zemessargiem nolasīja vērtīgu lekciju par bezpilota lidaparātu izmantošanu un elektronisko karadarbību. Īsais secinājums - bez acīm debesīs jēdzīga karošana uz zemes neiznāk.
100 mm un vairāk
Raugoties uz ienaidnieka pozīcijām ar neapbruņotu aci, tālumā redzams sarkans pleķītis, kas varētu būt mājas jumts. Ar binokli redzams, ka tā ir koku ieskauta pamesta dzīvojamā ēka, bet, tikai pielidojot ar dronu, no augšas ir ieraugāms, ka aiz šīs ēkas zaļumos nomaskēta vesela tanku rota, kas tiek izmantota stacionāro lielgabalu vietā. Tas ir reāls drauds. Frontes līnija starp Ukrainas un prokremliskajiem spēkiem kartē virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem savieno Kramatorsku, Doņecku un Mariupoli. Māra Bružas vadītā bezpilota komanda strādāja Doņeckas kontaktlīnijā. Tur, kur Donbass.
Oficiālās ziņas LETA/UKRINFORM vēsta, ka pēdējā mēneša laikā Donbasā krituši 12 ukraiņu karavīri un 44 ievainoti. Kopš 8. marta, kad spēkā stājās uguns pārtraukšanas režīms, Krievijai lojālie bruņotie grupējumi veikuši 239 apšaudes no dažādu veidu ieročiem, tostarp 144 - no Minskas vienošanās aizliegtajiem ieročiem. Viņi uz ukraiņu karavīru pozīcijām un dzīvojamiem rajoniem raidījuši 1010 mīnmetēja un 53 artilērijas šāviņus. Šādus datus pēdējā EDSO pastāvīgās padomes sēdē sniedza Ukrainas pārstāvis starptautiskajās organizācijās Ihors Prokopčuks. Vairāk nekā puse izmantoto ieroču ir ar kalibru, kas pārsniedz 100 milimetrus - tātad frontes zonā tie nedrīkstētu atrasties.
Citādi snaiperi
Taču nogalina arī mazāks kalibrs, un bezpilota aparāti šim nolūkam tiek meistarīgi izmantoti. Pielido, nomet virs ierakumiem granātu un prom ir. Un teju līdz pilnībai izkopta bezpilota aparātu apkarošanas prasme. Tradicionāli par snaiperi ierasts dēvēt karavīru ar ērgļa aci, speciālu šauteni un pacietību stundām ilgi sēdēt slēpnī. Taču Ukrainas karā snaiperšauteni aizstājusi lāzervadāmā prettanku raķete Stugna-P, kas lido piecu kilometru attālumā un pārsit 800 milimetru biezas bruņas. Ar šīm sistēmām tiek novaktēti arī pelēkajā zonā starp abu pušu pozīcijām lidojoši vientuļi droni. Ukraiņi šo jauno taktiku tik meistarīgi izmanto, ka separātistu puse esot panikā. Stugnas dēļ baidās līst ierakumos. Un arī sistemātiskā dronu zaudēšana viņiem esot problēma. Krievija jaunos vietā tik bieži nepiegādā.
Protams, droni krīt visām pusēm, tajā skaitā arī EDSO novērotājiem zaudējumus nākas piedzīvo regulāri. Pa viņu droniem šaujot gan krievi, gan ukraiņi, un ir reizes, kad pašiem jālec džipos un jālaižas lapās, jo šauj tieši virsū novērotājiem. No Māra Bruža komandai piešķirtajiem sešiem droniem dzīvi palikuši divi. Vienu notrieca februārī. Problēma tā, ka tie ir civili droni, bez signāla kriptēšanas iespējām, toties ar helikoptera cienīgu troksni, kas labi dzirdams jau pusotra kilometra attālumā. Pa tiem bliež no abām pusēm.
Līdzīgs liktenis piemeklēja arī dronus, ko ukraiņiem uzdāvināja ASV. Labus, profesionālus militāros verķus, taču nedēļas laikā tie visi bijuši lejā, jo amerikāņi, sargājot savus industrijas noslēpumus, kriptēšanas blokus līdzi nebija devuši.
Droni un džameri
Nekādi kriptēšanas bloki gan nelīdz, ja kontaktlīnijas tuvumā krievi iedarbina savas jaunākās elektroniskās karadarbības sistēmas - tās noslāpē visus signālus. Vienkāršākās iekārtas vēl atļauj dronam iedarbināt automātiskās atgriešanās funkciju - ja sakaru nav, jāatgriežas bāzē. Taču, ja iedarbināta ir Tyrada 2, pazūd arī satelīta signāls. Drons pilnībā zaudē orientāciju, sāk mētāties, līdz ņem un nokrīt. Ukraiņu rīcībā ir arī analogie padomju ražojuma reaktīvie droni TU141Strizh, kas autonomi spēj nolidot 1000 kilometru. Pret šo radiovadāmo aparātu elektroniskās sistēmas gan ir faktiski bezspēcīgas.
Protams, tāpat kā tiek aplasīti droni, tiek iznīcināti arī šie krievu džameri. Tiem uzsūta ar raķetēm aprīkotus trieciendronus. Ukrainas frontē tiekot izmantoti visdažādākie lidaparāti - arī tādi, ko no civilajiem aparātiem pārbūvē brīvprātīgie. Ielādē vēl kādu 100 eiro vērtu vadības programmu, piekabina kameru, granātas stiprinājumu, un ierocis gatavs. Un ir arī tādi, kas maksā simtus tūkstošu - monospārni, kas lido vairāku kilometru augstumā, paredzēti izlūkošanai, artilērijas korekcijai un apvidus kartēšanai. Ukraiņu pusei izdevies nogāzt arī trīs tādus eksemplārus, kuru cena pārsniedz miljonu eiro - dārga Izraēlas tehnoloģija, kas pārtapusi lūžņu kaudzē.
Karš ir ļoti dārga tehnoloģiska padarīšana. Un, kā savu Ukrainas pieredzi pārceļot uz Latviju secina Māris Bruža, nekāds partizānu karš nav iespējams bez tehnoloģijām. Savukārt svarīgākais, kas jāzina karavīram attiecībā uz bezpilota lidaparātiem - ja tie gaisā parādās lielā skaitā, gaidāms karadarbības saasinājums.