Kosova vērsusies pie ANO Drošības padomes, aicinot to atcelt 1999. gadā pieņemto rezolūciju Nr. 1244, kurā ir atsauce uz Serbijas teritoriālo nedalāmību. Kosovas puse atsaucas uz 22. jūlijā ANO Starptautiskās tiesas pieņemto lēmumu, kurā Kosovas vienpusējā neatkarības pasludināšana atzīta par leģitīmu.
Tomēr nedz Serbija, nedz tās sabiedrotās ANO Drošības padomē – Krievija un Ķīna – nav gatavas samierināties ar Kosovas neatkarību. AP vēsta, ka naktī uz trešdienu notikušajā Drošības padomes (DP) sēdē uzliesmojusi asa diskusija starp Kosovas ārlietu ministru Skenderu Hiseni un viņa Serbijas kolēģi Vuku Jeremiču.
S. Hiseni aicinājis ANO DP aizstāt 1999. gadā pieņemto rezolūciju ar jaunu dokumentu, kurā "būtu atspoguļota tā realitāte, kas izveidojusies pēc Starptautiskās tiesas lēmuma". Jāpiebilst, ka iepriekš S. Hiseni ar līdzīgu lūgumu bija vērsies pie ANO ģenerālsekretāra Bana Gimuna, taču viņš norādījis, ka ANO DP pieņemtu rezolūciju var atcelt vai ar citu rezolūciju aizstāt tikai pati padome.
Reuters atgādina, ka līdz šim Kosovas neatkarību atzinušas 69 no 192 ANO dalībvalstīm un, pēc S. Hiseni domām, vecās rezolūcijas atcelšana varētu sekmēt plašāku Kosovas atzīšanu. "Es esmu pārliecināts, ka Kosovu atzīs visas ANO DP dalībvalstis. Mēs pretosimies Serbijas centieniem nepieļaut Kosovas neatkarības un suverenitātes atzīšanu," sacījis S. Hiseni. RIA Novosti norāda, ka Krievija savu pozīciju nav mainījusi un negrasās atzīt Kosovu. Šīs valsts sūtnis ANO Vitālijs Čurkins uzsvēris, ka Maskava turpinās izmantot savas veto tiesības, lai bloķētu Kosovas uzņemšanu ANO. "Jūs jau zināt, kāda ir uzņemšanas ANO procedūra – sākotnēji nepieciešama ANO DP rekomendācija, bet spēku samērs Drošības padomē ir acīmredzams," viņš sacījis, atgādinot, ka savas veto tiesības gatava izmantot arī Ķīna.
Īsi pirms pēdējās ANO DP sēdes ar asu paziņojumu nācis klajā britu vēstnieka vietnieks Filips Perems, kurš paziņojis, ka Belgradai, ja tā nesāks uzlabot attiecības ar Kosovu, jārēķinās ar konfrontāciju ar tām valstīm, kuras Kosovu jau atzinušas. "Nebūs nekādas atgriešanās pie sarunām par Kosovas statusu vai pastāvošajām robežām," AP citē britu diplomāta sacīto. Neizpratni par šādu nostāju paudis gan V. Jeremičs, gan V. Čurkins, kurš norādījis, ka neesot pārliecināts, ka F. Perems runājis visu 69 Kosovu atzinušo valstu vārdā. "Mēs ceram, ka lielākā daļa no šīm valstīm tomēr atbalsta mērenu un nosvērtu pozīciju un tās netraucēs Prištinai pieņemt vienīgo pareizo lēmumu par dialoga sākšanu ar Belgradu," sacījis Krievijas sūtnis.
V. Jeremičs savukārt uzsvēris, ka Serbija jau kopš 2008. gada februāra, kad Kosova vienpusēji deklarēja neatkarību, centusies izvairīties no konfrontācijas un problēmu risināt ar diplomātiskiem līdzekļiem. "Mēs turpināsim izmantot visus diplomātiskos resursus, kas ir suverēnas valsts rīcībā, lai novērstu to, ka miera laikā ar spēka palīdzību tiek mainītas mūsu valsts robežas. Neviena mierīga un lepna valsts, nokļuvusi līdzīgā situācijā, nerīkotos citādi – vai tā būtu Āfrikas, Eiropas, Amerikas vai Āzijas valsts, vai tā būtu liela vai maza, bagāta vai nabadzīga," uzsvēris serbu diplomāts.