DZIMSTĪBA: uztaisīt bērnus no naudas nemāk arī Polijā un Ungārijā

© Pixabay

Dažādu valstu statistiķi apliecina, ka dzimstības veicināšanas pasākumi viņu zemēs dod tikpat mazus rezultātus kā Latvijā.

Ja ne daudzi, tad skaļi ļaudis Latvijas publiskajā telpā apgalvo, ka Polijā un Ungārijā tagad esot pie varas nonākuši tādi spēki, kas atrisināšot visas problēmas valstī, sākot ar valsts titulnācijas izmiršanu kā pašu galveno problēmu. Šādus apgalvojumus izprovocēja arī Neatkarīgās 6. augusta publikācija Valsts izdevumi dzimstības veicināšanai nedod rezultātus. Proti, Latvijas valsts budžetā iezīmētie izdevumi šim mērķim kopš 2013. gada pieauguši četras reizes, bet dzimstība samazinājusies par 15%. Par to kādam Neatkarīgās elektroniskā, ar komentēšanas iespējām aprīkotā izdevuma lasītājam bija skaidrojums, ka «Latvijā diemžēl pie stūres ir nemākuļi un analfabēti, kas neko darīt neprot un nevar, jo nezina, ko. Milzu summas pazūd, villas ceļas...», bet pareiza izdevumu apsaimniekošana visur citur dod pavisam savādākus rezultātus: «Jāizbeidz tā analfabētu gvelšana par to, ka valstīs, kur dod bērnu pabalstus, dzimstība nepieaug! Konservatīvā valdība Polijā kopš nākšanas pie varas (un pirms tam), solīja veidot programmu 500+, tas ir par katru otro bērnu piemaksāt ik mēnesi 500 zlotu (ap 140 eiro). Dzimstība Polijā ir strauji augusi, jāceļ jaunas skolas, nav skolotāju. Tagad sāks dot arī par pirmo, un jaunatnei, kas strādā, nebūs jāmaksā ienākuma nodoklis. Ungārija vispār ir satrakojusies - ģimenēm, kurās ir 3 un vairāk bērnu, valsts piešķir neatmaksājamu pabalstu 30 000 eiro apmērā, kuru tā var izlietot, kā grib. Visas runas par Vācijas slikto dzimstību ir tukšas, Vācijā tā aug, un uz pašu vāciešu rēķina...»

Elektroniskā formātā viegli pieejamie Polijas un Ungārijas statistikas dati atspēko uzskatu, ka labi ir tikai tur, kur mūsu nav. Par paraugu ņemto valstu demogrāfiskie un tieši dzimstības rādītāji pēc būtības ir tādi paši kā Latvijā.

Sāksim ar Ungāriju, kur nacionālisma rupors Viktors Orbāns ir pie varas jau kopš 2010. gada. Viņa valsts statistiķi tomēr apliecina, ka viņš pieņēmis valsti ar 10 014 000 iedzīvotāju, no kuriem šā gada sākumā atlikuši 9 773 000. Tātad cilvēku zudums sasniedzis 281 tūkstoti, kas pēc absolūtā lieluma ir tāds pats kā cilvēku skaita sarukums Latvijā, lai gan jāatzīst, ka pēc iedzīvotāju skaita piecreiz lielākajā Ungārijā šāds robs mazāk manāms. Tomēr cilvēku skaitu Ungārijā stabilizējusi nevis augsta dzimstība, bet zema emigrācija kā sekas valstī uzkrātajai bagātībai. Dzimstība Latvijā visu šo laiku bijusi augstāka nekā Ungārijā. Tur, piemēram, viens no dzimstību raksturojošajiem koeficientiem visus V. Orbāna valdīšanas gadus svārstījies ap 9,0. Tā minimums 2011. gadā bijis 8,8, bet maksimums 2016. gadā - 9,5. Latvijā tā paša koeficienta vērtība nekad nav bijusi zem 9,0. Jā, bija minimums tajā pašā 2011. gadā, bet 9,1; un maksimums 11,2 jau minētajā 2016. gadā. Šāda sakritība lieku reizi apliecina, ka dzimstības svārstības šļācas pāri nacionālo valstu robežām.

Dzimstības stimulēšanas retorika pēdējos gados ir tikai pastiprinājusies, bet tikai kā atsauce uz reālo dzimstības kritumu. Koeficientu valodā runājot, tie Ungārijā pēc 2016. gada maksimuma slīdējuši uz 9,4 un 9,2 attiecīgi 2017. un 2018. gadā. Šā gada dzimstību pa mēnešiem ungāri uzrāda no janvāra līdz maijam, kad caurmērā bērnu dzimis mazāk nekā tajā paša laikā 2018. gadā. Tātad - nav nekādas tūlītējas reakcijas uz valdības solījumiem prēmēt trīsbērnu ģimenes ar krietnu naudas summu.

Polijā dzimstības koeficients augstāks nekā Ungārijā, bet caurmērā ne augstāks kā Latvijā. No svārstīšanās zem 10,0 tas 2017. gadā uzlēcis līdz 10,5, bet pērn jau tas bijis 10,1. Par šo gadu Polijas statistiķi vēsta ar tikai vienu ciparu ne datu bāzē, bet statistikas iestādes mājaslapas pieteikumu sadaļā - valsts statistiskajā vizītkartē. Tur izskaitļots dzimstības koeficients 8,7 tieši februārim.

Vācijas Statistisches Bundesamt apgādājis demogrāfijas sadaļu ar komentāru, kurā norāda uz dzemdējošo sieviešu vidējā vecuma palielināšanos līdz bioloģiski iespējamai robežai un akcentē to, ka dzimstību uztur jaunākā vecumā dzemdējošas ārzemniece (ausländische Frauen).

Svarīgākais