Tallinas reālskola jeb Tallinas zinātņu vidusskola ir viena no prestižākajām Igaunijas skolām, kura savā mācību saturā vairāk akcentē matemātiku un dabaszinātnes. To apliecina fakts, ka ik gadu, uzņemot skolēnus pirmajā klasē, konkurss ir milzīgs – no apmēram 500 pretendentiem tikai 56 kļūst par šīs skolas audzēkņiem. Arī mācību rezultāti un dalība starptautiskās olimpiādēs ir apliecinājums augstiem sasniegumiem.
Šai skolai, kuras dibinātājs ir Tallinas pašvaldība, ir gara un nopietna vēsture: tā dibināta 1881. gadā, un ēka celta tieši skolas vajadzībām, paredzot, ka tajā mācīsies apmēram 300 skolēnu. Šobrīd skolā no pirmās līdz 12. klasei 30 klašu komplektos mācās 984 skolēni (tajā ir lielāks zēnu pārsvars) un strādā 100 darbinieki (apmēram 70 skolotāji). Bez šīs skolas darbojas arī privātā pamatskola, ko veidojusi Reālskolas padome, lai dotu iespēju lielākam skaitam bērnu mācīties programmu, ko piedāvā šeit. Abas skolas sadarbojas mācību procesā.
Viena no skolas pamatvērtībām ir zināšanas, tiem Pasaules izglītības nozares samita dalībniekiem, kuri apmeklēja skolu, skaidroja skolas direktores vietnieks Martins Sārs. Viņš piebilda, ka skolas vadībā bez direktores ir četri vietnieki, visi šo posteni pilda uz pusslodzi, jo strādā arī kā priekšmetu skolotāji. Viņš, piemēram, ir ķīmijas skolotājs. To, ka zināšanas ir vērtība šīs skolas skolēniem, apliecina tas, ka daudzi audzēkņi piedalās dažādu līmeņu mācību olimpiādēs, arī starptautiskās. Statistika rāda, ka pēdējos desmit gadus starptautiskajās olimpiādēs ik gadu piedalījušies apmēram 20 skolēnu (vēl tikai divas citas skolas ir pietuvojušās šādam daudzumam). Pērn, pirmo reizi dodoties uz 12. starptautisko pasaules zinātņu olimpiādi, Tallinas reālskolas komanda atveda trīs bronzas un vienu sudraba medaļu. Arī starptautiskajā skolēnu zināšanu vērtējumā PISA 2015 reālskolas rezultāti matemātikā bija 614 punkti (vidēji Igaunijā 520 punkti, bet OECD valstīs vidējais rādītājs bija 490), arī dabaszinātnēs rezultāti bija līdzīgi: attiecīgi 639 punkti, 534 un 493.
Liels uzsvars skolā tiek likts uz patriotismu. Un tam ir dziļas saknes, jo četri skolas audzēkņi un viens no skolotājiem Pirmajā pasaules karā atdeva savu dzīvību par Igaunijas neatkarību. Par šo notikumu liecina piemiņas plāksne aktu zālē, tāpat arī virkne stendu, kas vēsta par skolas vēsturi. Lai stiprinātu patriotismu, ik gadu tiek rīkota valsts aizsardzības mācības nometne. Sava nozīmīga vieta ir arī sportam un tradīcijām. Piemēram, 12. klases absolventi aprīlī, kad noskan vecais skolas zvans, uz pēdējo mācību stundu ierodas tautiskajā apģērbā. Visi vairāk nekā simt absolventi dodas uz Brīvdabas muzeju, kas atrodas 15 minūšu brauciena attālumā no pilsētas centra, kur dejo, dzied un spēlē spēles. Vaicāts par skolas formu, direktores vietnieks norādīja, ka tas attiecas tikai uz 1. līdz 4. klašu skolēniem, kam ir vienotu krāsu krekli, bet vidusskolā skolēni tiek aicināti apmeklēt skolu akadēmiski ģērbti.
Pēc 9. klases kā visās skolās arī šajā ir eksāmeni - igauņu valodā, matemātikā un vēl vienā izvēlētā priekšmetā. Reālskola kopā ar vēl trim Tallinas skolām, kurās programma paredz padziļinātu vairāku priekšmetu apguvi, rīko kopīgus pārbaudes darbus. No pamatskolas beidzējiem trešā daļa neturpina mācības tajā, bet izvēlas citu izglītības iestādi. Tas arī esot saprotams, jo, 1. klasē atnākot, ir grūti pateikt, vai bērns savu nākotnes karjeru saistīs ar dabaszinātnēm un tehnoloģijām. Viena daļa izvēlas lielāku uzsveru likt uz humanitārajiem priekšmetiem vai turpina mācīties parastā vidusskolā, kur nav tik akadēmiski ievirzīta programma, vēl daļa maina dzīvesvietu Igaunijā vai dodas mācīties uz ārzemēm.
Lai iekļūtu vidusskolā, ir atlases eksāmeni, taču tie vairāk vērsti uz to, lai dotu priekšroku skolēniem, kam ir vairāk uz zinātnēm ievirzīts prāts. Vidusskolā skolēniem jāapgūst 14 - 15 mācību priekšmeti. Obligāto vidū ir ne tikai matemātika, fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija, vēsture, sociālās zinības, dzīvības zinātnes, IT, igauņu valoda un svešvalodas (angļu valoda kā pirmā, krievu valoda - kā otrā, bet tiem, kas nāk no citas pamatskolas, kur to nav mācījušies, ir iespēja apgūt vācu vai franču valodu), bet arī mūzika un māksla, sports, valsts aizsardzības mācība. Šajā posmā nacionālais standarts paredz, ka skolas var padziļināti apgūt trešdaļu no skolēnu interesējošās jomas. Bet tas nenozīmē, ka skolēns var atteikties apgūt mūzikas vēsturi, kas ir iekļauta obligāto priekšmetu sarakstā. Tiesa, skola piedāvā specializēties noteiktā virzienā, veidojot izvēles priekšmetu grozus. Tādi ir četri: programmēšana, inženierzinātnes, ekonomika vai medicīna. Tas nozīmē, ka to māca ne tikai šīs skolas, bet arī augstskolu pasniedzēji. Medicīnas blokā, kas te tiek piedāvāts pirmo gadu, priekšmetus apgūst ne tikai klasē, bet arī slimnīcā. Šādu iespēju skolas vadība nolēmusi piedāvāt, jo pēc 12. klases beigšanas liela daļa absolventu (līdz 20%) dodas studēt medicīnu. Apmēram tikpat liels skaits dod priekšroku IT jomai, mazliet mazāk izvēlas matemātiku, inženierzinātnes, dabaszinātnes, ekonomiku un biznesa vadības zinības, sociālās un humanitārās programmas. Neliels skaits iestājas mākslas virziena augstskolās.
Tas ir liels izaicinājums noturēt latiņu, cik augstu vien iespējams, dažādās zinātņu jomās, kas mūsdienās attīstās tik strauji. Turklāt tā, lai veidotos kopaina, izmantojot caurviju kompetences, sacīja M. Sārs, uzsverot, ka viena no panākumu atslēgām ir skolotāji, kas ir labi savas jomas zinātāji.