Starptautiska zinātnieku grupa, kas ASV Nacionālās Ģeogrāfijas biedrības un žurnāla National Geographic uzdevumā Indijas ziemeļaustrumos pētījusi vietējās valodas, identificējusi līdz šim zinātnei nezināmu valodu.
Tiek lēsts, ka koro valodu, kurai nav rakstības, prot no 800 līdz, lielākais, 1200 cilvēku, un, pēc lingvistu aplēsēm, tā ir 6910. identificētā valoda uz mūsu planētas.
"Lielākā daļa no tajā runājošajiem ir padzīvojuši cilvēki, un, ja mēs šeit būtu ieradušies kādus 10 gadus vēlāk, maz ticams, ka būtu sastapuši vēl kādu šīs valodas pratēju," sarunā ar Reuters sacījis lingvists Gregorijs Andersons no Oregonas štata valodu institūta. Kopā ar pazīstamo lingvistu Deividu Harisonu no Svortmoras koledžas Pensilvānijā un indiešu zinātnieku Ganešu Murmu no Ranči universitātes viņš bija apmeklējis Indijas ziemeļaustrumu nostūri, kas robežojas ar Butānu un Ķīnu.
Šeit, Himalaju nogāzēs, dzīvo akas kultūrai piederīgas ciltis, un zinātnieku sākotnējais uzdevums bijis pētīt divas vietējās valodas – akas un midži valodas, vēsta AP. Taču, ierodoties kādā ciematā, speciālisti ar pārsteigumu konstatējuši, ka vairāki tā iedzīvotāji runā atšķirīgā valodā.
"Tai ir pavisam citi vārdi, kas apzīmē cilvēka ķermeņa daļas, skaitļus un citas būtiskas lietas, tai ir cita vārdu un teikumu uzbūves konstrukcija, tā ir pilnīgi atšķirīga. Kad mēs pirmo reizi to fiksējām, vietējie iedzīvotāji apgalvoja, ka tas ir tikai akas valodas dialekts, taču patiesībā tā ir pavisam cita valoda," intervijā AP stāsta G. Andersons. Zinātniekiem izdevies noskaidrot, ka koro valoda pieder tibetiešubirmiešu valodu grupai, kurā ir ap 400 valodu. Tās tuvākā radniecīgā valoda ir tani valoda, kurā runā ciltis, kas dzīvo krietni tālāk uz austrumiem. D. Harisons jau izteicis hipotēzi, ka koro valodas izcelsme varētu būt saistīta ar vergu tirdzniecību, kas savulaik šajā reģionā bijusi ļoti izplatīta.
Pats interesantākais, uz ko norāda pētnieki – koro valodā runājošie paši sevi uzskatot par akas kultūras pārstāvjiem. "Tas ir neparasti, jo šāda situācija parasti neļauj saglabāties minoritātes valodai," norāda G. Andersons, uzsverot, ka koro valodas eksistence varētu būt izskaidrojama ar to, ka tā tiek uzskatīta tikai par dialektu. Zinātnieki gan atzinuši – lai izdarītu spriedumus, viņiem trūkst būtiskas informācijas – piemēram, par koro valodas attīstības dinamiku. Nepieciešams noskaidrot, kaut aptuveni, cik cilvēku tajā runājuši pirms 10, cik – pirms 20 un cik – pirms 50 gadiem. D. Harisons uzsver, ka arī akas valoda nav plaši izplatīta – tajā runā ne vairāk kā 6000 vietējo cilšu iedzīvotāju. Koro valodu vairāk apdraud nevis šīs, bet gan Indijā oficiālās hindi valodas izplatīšanās – cilts jaunākajiem locekļiem sākot apmeklēt skolu, viņi dzimto valodu vairs neapgūst, mācoties hindi un dažkārt pat angļu valodu. Jāpiebilst, ka šajos nomaļajos reģionos pārsvarā ir internātskolas, tāpēc, visu mācību gadu pavadot nošķirti no ģimenes, bērni dzimto valodu nelieto arī mājās.
D. Harisons, kurš jau gadiem ilgi nodarbojas ar reto valodu pētīšanu, atkārtojis iepriekš apgalvoto, ka valodu daudzveidība uz mūsu planētas strauji samazinās un vidēji ik pēc divām nedēļām kāda reta valoda kļūst par izmirušu. Viņš atzinis, ka pašlaik zinātnieku rīcībā esošā informācija, galvenokārt fakts, ka koro valodā runā lielākoties vecāka gadagājuma ļaudis, vedinot uz bēdīgu secinājumu, ka arī koro valodai draud tāds pats liktenis. Jau novembrī zinātnieki plāno atgriezties Indijas ziemeļaustrumos (lai ārzemnieki iekļūtu šajā reģionā, nepieciešama īpaša Indijas valdības atļauja) un turpināt pētījumus. Viņi vēlas noskaidrot koro valodas izcelsmi un uzzināt, kādā veidā tā līdz šim palikusi neievērota.