Vēršoties plašumā skandālam par ASV vēstniecības Stokholmā veikto Zviedrijas pilsoņu novērošanu un izsekošanu, Zviedrijas drošības dienesta Sapo vadītājs Anderss Danielsons paziņojis, ka šī iestāde oficiāli ASV pusei atļauju šādām darbībām nav devusi, taču pieļāvis, ka bijusi kāda mutiska vienošanās.
"Protams, Sapo nav devusi atļauju vai piekritusi, ka ārzemju valsts Zviedrijā veic operācijas, kas neatbilst Zviedrijas likumdošanai," A. Danielsona sacīto citē Zviedrijas ziņu portāls thelocal.se. Drošības dienesta vadītājs gan pieļāvis iespēju, ka notikušas sarunas starp vēstniecības darbiniekiem un atsevišķām Sapo vai Stokholmas policijas amatpersonām, pēc kurām vēstniecība sapratusi, ka tai ir tiesības novērot, kas notiek vēstniecības apkaimē. "Galu galā šī prakse taču ilga desmit gadus," viņš piebildis.
Reuters atgādina, ka skandāls izcēlās pagājušonedēļ, kad Norvēģijas televīzijas kompānija TV2 vēstīja, ka ASV vēstniecības Oslo paspārnē 2000. gadā izveidota īpaša vienība Surveillance Detection Unit (SDU), kuras uzdevums bijis garantēt vēstniecības drošību, un šā mērķa labad veikta nelikumīga Norvēģijas pilsoņu izsekošana un novērošana.
Sestdien Zviedrijas tieslietu ministre Beatrise Aska atzina, ka līdzīga programma realizēta arī Zviedrijā. "Mēs uzskatām, ka tas ir labi, ka vēstniecības paaugstināta riska apstākļos veic savus pasākumus, lai samazinātu draudus, taču šādai rīcībai jāatbilst Zviedrijas likumiem un par to jāinformē Zviedrijas varas iestādes," viņa uzsvērusi. ASV Valsts departamenta pārstāvis Filips Kroulijs šonedēļ atzina, ka novērošanas programmas realizētas ASV vēstniecībās Oslo, Stokholmā un Kopenhāgenā. Viņš piebildis, ka ASV varas iestādes par vēstniecību drošību sākušas bažīties pēc 1998. gadā notikušajiem uzbrukumiem vēstniecībām Kenijā un Tanzānijā. Zviedrijas prokuratūra jau paziņojusi, ka uzsāks izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai amerikāņu rīcībā ir nozieguma sastāvs.