Miris ar Muhameda karikatūrām pazīstamais dāņu mākslinieks Kurts Vestergords

© EPA/Scanpix/Leta

86 gadu vecumā miris dāņu mākslinieks Kurts Vestergords, kurš pazīstams kā Muhameda karikatūru autors, kura zīmējumi izsauca sašutuma vētru visā musulmaņu pasaulē, svētdien paziņojusi viņa ģimene.

Vestergords miris miegā pēc ilgstošas slimošanas, laikrakstam "Berlingske" pavēstījuši viņa tuvinieki.

Mākslinieks zīmējis 12 karikatūras, kuras 2005.gadā zem virsraksta "Muhameda sejas" publicēja konservatīvais dāņu laikraksts "Jyllands-Posten".

Sākotnēji karikatūras netika pamanītas, taču divas nedēļas vēlāk Kopenhāgenā islāmisti sarīkoja protesta demonstrāciju, un oficiālus protestus Dānijai sāka izteikt musulmaņu valstu vēstniecības.

2006.gada februārī sašutums, kuru īpaši raisīja viena no karikatūrām, kurā Muhameds redzams ar turbānā apslēptu bumbu, izvērtās vardarbīgos protestos visā musulmaņu pasaulē.

Gadiem gruzdošais naids savu kulmināciju sasniedza 2015.gadā, kad islāma ekstrēmisti sarīkoja slaktiņu franču satīriskā žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijā Parīzē, noslepkavojot 12 cilvēkus, jo izdevums 2012.gadā bija pārpublicējis Vestergorda zīmējumus.

Vestergords laikrakstā "Jyllands-Posten" kā ilustrators strādāja kopš pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidus, un "Berlingske" norāda, ka karikatūra ar bumbu turbānā tikusi publicēta vēl iepriekš, taču tolaik nekādu sašutuma vētru nav izraisījusi.

Savus pēdējos dzīves gadus Vestergotds, tāpat kā vairāki citi cilvēki, kas saistīti ar Muhameda karikatūrām, bija spiests dzīvot policijas apsardzībā konspiratīvā dzīvoklī.

2010.gadā Dānijas policija Vestergorda mājā notvēra kādu 28 gadus vecu ar nazi bruņotu somālieti, kurš plānoja mākslinieka slepkavību.

Pasaulē

Visas Ukrainas militārpersonas, kas nonāk Krievijas gūstā, tiek pakļautas spīdzināšanai, tomēr "Azov" karavīrus spīdzina īpaši cietsirdīgi, viņiem nodara milzīgu kaitējumu veselībai vai pat nogalina, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.