OVG neatbalsta rosinājumu likvidēt ūdeles; aicina pastiprināt biodrošības pasākumus [papildināts]

© Ruslan Shamukov/TASS/Scanpix/Leta

Operatīvās vadības grupa (OVG) ceturtdien sēdē neatbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) rosinājumu likvidēt SIA "Baltic Devon Mink" novietnēs esošos dzīvniekus, liecina Valsts kancelejas publiskotais OVG sēdes protokols.

Lēmums pieņemts, ņemot vērā sēdes dalībnieku diskusiju par Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) riska novērtējumu par Covid-19 infekcijas izplatību un apdraudējumu sabiedrības veselībai ūdeļu novietnē "Baltic Devon mink" un piedāvātajiem risinājumiem.

Vienlaikus OVG noteicis, ka ZM kopīgi ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), Veselības ministriju un SPKC jāsagatavo grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", lai ūdeļu novietnēs maksimāli pastiprinātu prasības Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai, biodrošības pasākumus un noteikto prasību uzraudzību un kontroli.

Tāpat ZM noteikts kopīgi ar Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju izvērtēt atbilstošāko juridisko risinājumu tālākai rīcībai, ja pēc pastiprināto biodrošības pasākumu ieviešanas un to uzraudzības kontroles Covid-19 infekcijas izplatība ūdeļu novietnē neuzlabojas.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis aģentūrai LETA sacīja, ka kopš slimības atklāšanas ūdelēm, PVD ir nodrošinājis pastāvīgu un pastiprinātu dzīvnieku veselības uzraudzību SIA "Baltic Devon Mink" novietnē, tostarp katru nedēļu ņemot paraugus laboratorisko izmeklējumu veikšanai.

"Pateicoties regulārajiem izmeklējumiem un situācijas analīzei, tika radīta iespēja rūpīgi sekot līdzi slimības dinamikai ūdelēm skartajā novietnē," komentēja PVD pārstāvis.

Pēc viņa sacītā, decembrī šajā novietnē ūdelēm noņemto paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultāti liecina par situācijas uzlabošanos, jo no 35 izmeklētajām ūdelēm tikai vienai ir atklāts SARS-CoV-2 vīruss.

Tāpat Oļševsiks skaidroja, ka kopš aprīļa, kad Covid-19 infekcija ūdeļu novietnē tika atklāta, ūdelēm nav novērotas ne Covid-19 saslimšanas pazīmes, ne paaugstināti mirstības rādītāji, kas norāda uz to, ka ūdeles šo slimību pārslimo viegli un tā neietekmē ne dzīvnieku veselību, ne produktivitāti.

"Jāpiebilst, ka ūdeļu novietnēm normatīvajos aktos ir noteiktas papildu biodrošības prasības un PVD veic šo prasību ieviešanas kontroli," atzīmēja PVD pārstāvis. Viņš arī uzsvēra, ka, pateicoties ieviestajiem slimības ierobežošanas pasākumiem, Covid-19 infekcija no skartās ūdeļu novietnes nav izplatījusies un citās ūdeļu novietnēs nav konstatēta.

Kā norādīja "Baltic Devon Mink" pārstāvji, uzņēmuma vadība un akcionāri jautājumā ir iesaistījuši zvērinātu advokātu biroja SIA "Sorainen" advokātus, kuri aktīvi sadarbojas ar iesaistītajām institūcijām, lai gan izprastu institūciju argumentus, gan arī lai šādos apstākļos panāktu uzņēmumam, tā darbiniekiem un biznesa partneriem optimālāko risinājumu, tostarp, lai tiktu pieņemts samērīgs un reāli izpildāms lēmums.

"Kamēr darbs ar iestādēm turpināsies, "Baltic Devon Mink" un "Sorainen" advokāti atturēsies no jebkādiem turpmākiem publiskiem paziņojumiem," uzsvēra organizācijā.

Jau ziņots, ka, reaģējot uz SPKC riska novērtējuma ziņojumu, ZM bija sagatavojusi Ministru kabineta lēmuma projektu par "Baltic Devon Mink" ūdeļu novietnē esošo dzīvnieku likvidāciju.

PVD ir veicis apsekojumus arī citās kažokzvēru audzētavās, apdraudējums sabiedrības drošībai nav konstatēts.

Jau vēstīts, ka zinātniekiem ir bažas par jaunu, cilvēkus apdraudošu Covid-19 mutāciju veidošanos kažokzvēru audzētāja "Baltic Devon Mink" ūdeļu novietnē.

Sākumā notikusi vīrusa transmisija no cilvēka uz ūdeli, bet ar sekvenēšanu pierādīts, ka vīrusa transmisija ir notikusi abos virzienos un vairākas reizes, par pētnieku atklājumiem portālam "Delfi" stāstīja Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Monta Brīvība.

Jau vasarā ūdeļu audzētavā esot izveidojusies neparasta situācija - kad Latvijā, tāpat kā pasaulē, pārliecinoši dominējis Covid-19 delta paveids, "Baltic Devon Mink" ūdeles un darbinieki sirguši ar vīrusa paveidu, kas bija izplatīts agrā pavasarī. Visi no ūdelēm iegūtie vīrusa paraugi un 15 no 16 derīgajiem darbinieku vīrusa paraugiem atbilda tieši šim vienam vīrusa celmam, skaidrojusi Brīvība.

Pētnieku bažas raisījis arī fakts, ka no kādas "Baltic Devon Mink" ūdeles izdevies iegūt vīrusa paraugu, kurā atklājušās arī trīs būtiskas mutācijas, kas raksturīgas Covid-19 delta paveidam. "Tas mums lika domāt, ka, iespējams, tur tika ienests arī delta paveids un ka tur ir notikusi rekombinācija - no diviem vīrusiem ir apvienojies viens," portālam "Delfi" skaidroja Brīvība.

Zinātnieki norāda, ka, turpinot ļaut vīrusam izplatīties starp ūdelēm un fermas darbiniekiem, var nonākt pie jauna Covid-19 varianta, kas galvassāpes sagādās vairs ne tikai pašmāju, bet gan pasaules mērogā.

Arī SPKC sniedzis ZM risku izvērtējumu par Covid-19 izplatību audzētavā un draudiem sabiedrības veselībai, un tā ieteiktais risinājums bijis tāds pats kā BMC piedāvātais - "ilgi pastāvošā infekcijas perēkļa likvidācija".

"Baltic Devon Mink" valdes loceklis Bobs van Ansems aģentūrai LETA pauda, ka ūdeļu likvidēšana nav nepieciešama.

"Mūsu saimniecībā ir karantīna, un mēs veicam daudzus pasākumus, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanās risku. Tiešais risks ir mūsu darbinieki, kuri ir 100% vakcinēti. Jau ilgu laiku mūsu darbiniekiem nav bijuši pozitīvi testi," apgalvoja uzņēmuma pārstāvis.

Viņš atzina, ka ūdeļu likvidēšanas gadījumā zaudējumi būs milzīgi, un uzņēmums prasīs arī kompensāciju no valsts, tomēr atbildi par konkrētiem skaitļiem viņš nesniedza.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Baltic Devon Mink" pieder Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam "Van Ansem Participaties B.V." un kā tā patiesie labuma guvēji norādīti šīs valsts pilsoņi Johaness un Nikolass van Ansemi. Uzņēmums 2020.gadā strādājis ar 1,4 miljonu eiro apgrozījumu un 417 532 eiro zaudējumiem. Miljonos mērāmus zaudējumi uzņēmumam tiek uzrādīti jau kopš 2015.gada.

Pēc PVD tīmekļvietnē pieejamās informācijas, Latvijā 2021.gada 4.janvārī bija reģistrētas deviņas kažokzvēru audzētavas, no kurām piecās novietnēs tika turēti ap 130 000 dzīvnieku.

Svarīgākais