Gandrīz divus gadus ASV demokrātus pārstāvošajam prezidentam Džo Baidenam bija iespēja realizēt savus politiskos plānus, balstoties uz Kongresu, kurā vairākums abās palātās bija viņa partijas biedriem. Pēc otrdien paredzētajām vidustermiņa vēlēšanām situācija, visticamāk, mainīsies. Tikai brīnums var paglābt demokrātus no vairākuma zaudēšanas Pārstāvju palātā, turklāt republikāņi savā kontrolē var pārņemt arī Senātu. Cerot uz tieši šādu iznākumu, rokas berzē Baidena priekštecis Baltajā namā Donalds Tramps, kurš nav atmetis cerības pēc 2024. gada vēlēšanām atgriezties ASV prezidenta amatā.
8. novembra vidustermiņa vēlēšanu likme ir ierastā - visas 435 vietas Pārstāvju palātā, kā arī aptuveni trešdaļa (šoreiz - 35) senatoru mandāti. Amerikāņu tradīcijās ir kritiska attieksme pret tiem, kuri atrodas pie varas, tādēļ visbiežāk partija, kuras pārstāvis saimnieko Baltajā namā, vidustermiņa vēlēšanās piedzīvo zaudējumu. Protams, tā notiek ne vienmēr, taču lielākajā daļā gadījumu. Un pašlaik prognozes liecina, ka arī šis gads nebūs izņēmums. Televīzijas kompānija CBS, apkopojot dažādu socioloģisko aptauju rezultātus prognozē, ka jaunajā Pārstāvju palātas sastāvā 228 vietas varētu būt republikāņiem, bet demokrātiem nāksies samierināties vien ar 207 mandātiem.
Attiecībā uz Senātu viss ir sarežģītāk, jo tur spēku samēru izšķirs balsojumi vairākos štatos (Pensilvānija, Džordžija, Nevada, Ohaio, Arizona un Viskonsina), kuros gaidāma ļoti sīva cīņa starp republikāņu un demokrātu kandidātiem, un uzvarētājs, visticamāk, tiks noskaidrots vien pēc pilnīgi visu rezultātu apkopošanas. Vai pat pēc balsu pārskaitīšanas un tiesu lietām, kā tas arī mēdz notikt. Skaidrs ir tas, ka neviena no partijām neiegūs 60 senatoru vietas, un tas nozīmē, ka, negrozot likumu par obstrukciju (filibuster), nozīmīgu likumu pieņemšanai būs nepieciešams vismaz daļas opozīcijā esošo senatoru atbalsts. Ja senatoru mandāti tāpat kā šajā Senāta sastāvā sadalīsies līdzīgi (pa 50 gan demokrātiem, gan republikāņiem), nosacītais vairākums būs demokrātiem, jo šādos gadījumos visu izšķir ASV viceprezidenta balss.
Baidens un viņa partijas biedri darījuši visu iespējamo, lai par galveno priekšvēlēšanu kampaņas tēmu padarītu sieviešu tiesības uz abortiem. Šovasar ASV Augstākā tiesa anulēja kādu pirms gandrīz 50 gadiem pieņemtu spriedumu un nolēma, ka abortu legalizācijas jautājumā katra pavalsts ir tiesīga noteikt savu kārtību. Vairāk nekā desmit republikāņu kontrolētajos štatos abortu veikšana jau tikusi ierobežota, bet demokrāti sola - ja izdosies saglabāt kontroli pār abām Kongresa palātām, tiks pieņemts federālais likums par tiesībām uz abortiem. Pie viena vēlētājus biedē ar to, ka gadījumā, ja vēlēšanās uzvarēs republikāņi, viņi centīsies uzspiest likumu par abortu aizliegumu federālā līmenī.
Demokrātiem simpatizējošie mediji abortu tēmu aizgūtnēm maļ jau nedēļām ilgi, cerot, ka šādā veidā izdosies līdz balsošanas iecirkņiem aizvilināt lielāku skaitu tā saucamo progresīvi noskaņoto gados jauno cilvēku un it sevišķi sievietes, kas veido partijas elektorāta kodolu. Taču socioloģisko aptauju rezultāti ir nepielūdzami. Tie liecina, ka krietni būtiskāk par sieviešu tiesībām uz abortiem amerikāņus interesē tas, kā varas iestādes gatavojas apkarot inflāciju un strauji augošo dzīves dārdzību. Pie varas esošajiem demokrātiem uz to īstas atbildes nav, un, lai slāpētu automašīnu īpašnieku (bet tādi ir teju vai visi balsojošie amerikāņi) sašutumu par pieaugošajām benzīna cenām, Baltais nams nav izdomājis neko labāku kā laiku pa laikam pavērt vaļā valsts stratēģisko naftas rezervju slūžas, vismaz uz kādu laiku samazinot benzīna cenas. Arī no republikāņiem nav dzirdētas īpaši konstruktīvas idejas par to, kā cīnīties pret energoresursu un citu cenu pieaugumu, taču prakse liecina, ka šādos gadījumos vēlētāji bieži vien vadās pēc apsvēruma - labāk lai ir citādi, jo sliktāk nekā tagad jau nebūs!
Tieši šī vēlme pēc pārmaiņām var izšķirt balsošanas rezultātu. Baidena divi gadi prezidenta amatā ir bijuši diezgan pelēcīgi, un demokrātiem pat nav īsti ko likt galdā kā viņa īpašu sasniegumu. Ne jau velti vidustermiņa vēlēšanu kampaņā prezidents iesaistījās tik vēlu un pagājušās nedēļas nogalē uz Pensilvāniju devās sava bijušā bosa Baraka Obamas pavadībā. Nule kā veiktā Reuters/Ipsos aptauja liecina, ka Baidena darbu pozitīvi vērtē vien 40% amerikāņu, un tas nevar neatstāt iespaidu uz attieksmi pret demokrātu partiju. Jo vairāk tad, kad tās pārstāvji atkal sāk pārgudrās runas par cīņu pret globālajām klimata pārmaiņām, vispārējo vienlīdzību vai nepieciešamību kārtējo reizi reformēt veselības aprūpes sistēmu, īsti nepaskaidrojot, kas ar to domāts. Republikāņu piedāvājums šajā ziņā ir konkrētāks un tā sauktajiem vienkāršajiem ļaudīm saprotamāks - nelegālās imigrācijas ierobežošana, policijas pilnvaru palielināšana, lai novērstu smagus kriminālnoziegumus, valsts pārvaldes struktūrām atvēlēto finanšu līdzekļu būtiska samazināšana.
Ārpolitika? Amerikāņu elektorāts tai nepievērš īpašu uzmanību, jo, kā smej politologi, nespēj atšķirt Austrāliju no Austrijas vai Libānu no Lībijas. Taču bažas par to, ka republikāņu kontrolē nonākušais Kongress pēkšņi uzstās uz Ukrainai sniedzamās militārās un finansiālās palīdzības samazināšanu, ir diezgan pārspīlētas, jo ASV galu galā sevi pozicionē kā pasaules lielvalsti, kurai nepiedienētu atteikties no saistībām, ko tā uzņēmusies. Turklāt Kremlim noderīgo idiotu, kuri uzskata, ka labāk būtu vienoties ar Krieviju un turpināt ierasto biznesu, netrūkst arī demokrātu partijas kreisajā spārnā - tā pārstāvji pagājušonedēļ uzrakstīja, bet tad pēc publiskas nokaunināšanas atsauca vēstuli, kurā faktiski aicināja Baidenu vienoties ar Putinu, neņemot vērā Ukrainas intereses.
Pēc 8. novembra ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām nekas vienā brīdi nemainīsies, taču to rezultāts var atstāt ilgtermiņa sekas. Proti, ja republikāņiem izdosies pārņemt kontroli pār abām Kongresa palātām, Tramps jau drīz vien oficiāli varētu paziņot, ka vēlreiz kandidēs uz prezidenta amatu, bet viņa domubiedri Kongresā darīs visu iespējamo, lai vājinātu Baidena ietekmi.
