Ukrainas kara 988. diena. Jaunākā informācija [papildināts 20:06]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 7. novembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

20:06. Krievija karā pret Ukrainu izraisījusi eskalāciju, jo Ziemeļkoreja tagad faktiski karo Eiropā, mēģinot nogalināt ukraiņus Eiropas teritorijā, Eiropas politiskās kopienas samitā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Mums priekšā ir daudz izaicinājumu. Kopš mūsu pēdējās tikšanās šādā formātā ir notikusi būtiska Krievijas kara eskalācija. Un tieši Krievija izraisīja šo eskalāciju," sacīja prezidents.

"Ziemeļkoreja tagad būtībā karo Eiropā. Ziemeļkorejas karavīri cenšas nogalināt mūsu cilvēkus Eiropas teritorijā," viņš turpināja.

18:58 7. novembrī Krievijas armija apšaudīja Doņeckas apgabala Nikolajevkas pilsētu. Uzbrukuma rezultātā divi vietējie iedzīvotāji tika nogalināti un vēl vismaz pieci tika ievainoti.

18:19 Krievijas masīvā uzbrukuma Zaporožjei 7. novembrī rezultātā gājuši bojā 4 cilvēki, ievainoti 18 cilvēki, zem drupām varētu būt vēl vairāk cilvēku.

17:16 Amerikāņu kompānija Google labojusi situāciju un tagad tajās netiek attēlotas Ukrainas militārās iekārtas un sistēmas.

15:58. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Eiropas Politiskās kopienas samitā Budapeštā, izteicies, ka ideja par jebkāda veida piekāpšanos Krievijai Ukrainai ir nepieņemama, un viņš to uzskata par pašnāvību visai Eiropai.

Zelenskis sacīja, ka kopš iepriekšējās tikšanās šajā formātā Krievijas karš ir ievērojami saasinājies, jo Ziemeļkoreja šobrīd būtībā karo Eiropā.

15:02. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir ieradies uz Eiropas Politiskās kopienas samitu Budapeštā, vēsta "European Pravda". Vispirms Zelenskis tikās ar Latvijas Ministru prezidenti Eviku Siliņu.

Notiekošajā samitā Eiropas līderi apspriež ASV vēlēšanu rezultātus un sāks veidot savu reakciju uz Donalda Trampa atgriešanos prezidenta amatā.

Iepriekš NATO ģenerālsekretārs Marks Rute pauda nodomu iesaistīties detalizētās diskusijās ar Eiropas līderiem un ievēlēto prezidentu Donaldu Trampu, lai risinātu jautājumus par Krievijas pieaugošo sadarbību ar Ziemeļkoreju, Irānu un Ķīnu.

13:51. Kijiva naktī piedzīvojusi intensīvu Krievijas dronu uzbrukumu, kas ilga astoņas stundas, ceturtdien paziņojušas Ukrainas varasiestādes.

Krievija palaida atsevišķus dronus un dronu kopas uz Ukrainu no dažādiem virzieniem, un lidroboti lidoja dažādos augstumos. Intensīvā dronu uzlidojuma mērķis acīmredzot bija radīt maksimālu slodzi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmai un raisīt satraukumu sabiedrībā.

Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevies neitralizēt vairāk nekā 30 ienaidnieka lidrobotus, bet to atlūzas nodarīja bojājumus slimnīcai, dzīvojamajām mājām un biroju ēkām. Kādā daudzdzīvokļu mājā izcēlās ugunsgrēks 33.stāvā, ziņoja Kijivas varasiestādes. Vismaz divi cilvēki ir ievainoti.

12:46. Krievijas armija 6. novembra vakarā palaida vadāmas aviācijas bumbas uz Jampoļas ciema civilo infrastruktūru Šostkas rajonā, Sumu apgabalā. Uzbrukumā gājis bojā viens cilvēks, bet cita persona guvusi nopietnus ievainojumus, informē medijs pravda.com.ua.

Tiek ziņots, ka 53 gadus vecs Ukrzaliznicas (Ukrainas dzelzceļš) darbinieks izglābts no izpostītas neapdzīvotas ēkas un nodots medicīnas darbiniekiem. Savukārt no citas ēkas gruvešiem Ukrainas neatliekamās palīdzības dienesta darbinieki izcēla kāda 33 gadus veca degvielas uzpildes stacijas darbinieka līķi. Krievi uzbrukuma laikā izpostīja arī kādu augstceltni, dzelzceļa infrastruktūru un iznīcināja degvielas uzpildes staciju.

11:27. Ukrainas vēstniecība Latvijā aicina ziedot 1000 portatīvos datorus, lai ukraiņu bērni varētu turpināt mācības kara laikā, informē labdarības organizācijā "Ziedot.lv".

Tāpat iedzīvotāji aicināti ziedot, lai ukraiņu karavīriem un glābējiem varētu nodrošināt dronus, ēdienu, uzlādes stacijas, ģeneratorus un citas nepieciešamās lietas. Šī labdarības ziedojumu vākšana Ukrainas atbalstam notiks līdz 5.decembrim.

10:24. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 704 300 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1400 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 9224 tankus, 18 612 bruņutransportierus, 20 194 lielgabalus un mīnmetējus, 1245 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 996 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 329 helikopterus, 18 408 bezpilota lidaparātus, 2631 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 28 411 automobiļus un autocisternas, kā arī 3596 specializētās tehnikas vienības.

09:52. Krievijas armija naktī ar bezpilota lidaparātiem uzbrukuši Krivijrihas rajonam, raksta pravda.com.ua.

Serhijs Lisaks, Dņepropetrovskas apgabala militārās pārvaldes vadītājs, vietnē "Telegram" norāda: "Nakts Krivijrihā bija skaļa. Ienaidnieks uz rajonu nosūtīja bezpilota lidaparātus. Uzbrukuma rezultātā Hrushivka ciemā tika sabojātas ēkas, kas piederēja kādam uzņēmumam un vēl piecas dzīvojamās ēkas."

08:23. Latvijas Tieslietu ministrija plāno Harkivas Tiesu ekspertīžu institūtam bez atlīdzības nodot mantas 70 535 eiro apmērā. Plānots sniegt praktisku atbalstu Harkivas Tiesu ekspertīžu institūta tiesu ekspertiem, lai dokumentētu Krievijas kara noziegumus.

07:10. Dienvidkoreja, kas ir nozīmīga ieroču eksportētāja, neizslēdz iespēju tieši piegādāt ieročus Ukrainai, ceturtdien paziņoja Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols.

"Tagad, atkarībā no Ziemeļkorejas iesaistīšanās līmeņa, mēs pakāpeniski pielāgosim mūsu atbalsta stratēģiju. Tas nozīmē, ka mēs neizslēdzam iespēju piegādāt ieročus," Juns sacīja preses konferencē Seulā. Ziemeļkoreja ir nosūtījusi savus karavīrus uz Krieviju, kas tos iesaista kaujas operācijās pret Ukrainas armiju.

00:10. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien apmeklēs Budapeštu, lai piedalītos Eiropas politiskās kopienas samitā. "Es būšu Budapeštā - Eiropas politiskās kopienas samitā," trešdienas vakarā paziņoja Zelenskis, norādot, ka turp dosies pēc Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna un Eiropadomes prezidenta Šarla Mišela uzaicinājuma. "Šis ir piektais samits šādā formātā," norādīja Zelenskis. Prezidents atgādināja, ka pirmais neformālais samits notika Čehijā, kam sekoja samiti Moldovā, Spānijā un Lielbritānijā.