Zviedrijas parlaments nākamnedēļ plāno balsot par grozījumiem konstitūcijā, kas ļaus pieņemt stingrākus pret terorismu vērstus likumus. Darba kārtību parlamentāriešiem Stokholmā diktē Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš draudējis nobloķēt Zviedrijas (un pie viena arī Somijas) uzņemšanu NATO, ja šīs valstis joprojām būs drošs patvērums kurdu aktīvistiem un citiem Erdogana kritiķiem, kurus Ankarā uzskata par teroristiem.
Ilgus gadus neitrālā statusā bijušās Zviedrija un Somija lūgumu par iestāšanos NATO iesniedza šā gada pavasarī, reaģējot uz Krievijas agresīvo iebrukumu Ukrainā. Jau pēc pāris nedēļām Turcija nāca klajā ar savām iebildēm, un pirms jūnijā notikušā NATO samita tika parakstīts Turcijas, Zviedrijas un Somijas memorands par nosacījumiem, kas abām Ziemeļvalstīm jāizpilda, lai Turcija neiebilstu pret to uzņemšanu. Pašlaik Zviedrijas un Somijas iestāšanos NATO ir ratificējušas 28 no 30 Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm. Ungārijas premjera Viktora Orbāna pārstāvis šonedēļ paziņojis, ka Ungārijas parlaments to noteikti paveiks līdz gada beigām, bet Turcija pagaidām vēl vilcinās, liekot saprast, ka zviedri nav izpildījuši visu memorandā minēto.
Pēc Ankarā notikušajām sarunām ar Zviedrijas premjeru Ulfu Kristešsonu Erdogans izteicies, ka līdz novembra beigām Stokholmā tiks sarīkots vēl viens abu valstu augstu amatpersonu sarunu raunds, pēc kura jau būtu cerības "ieraudzīt pozitīvāku ainu".
Kas ar to domāts? Pirmkārt, 16. novembrī Zviedrijas parlamentā paredzētais balsojums par grozījumiem konstitūcijā, kas dos iespēju janvārī pieņemt jaunus pretterorisma likumus. No visām parlamentārajām partijām pret grozījumiem iebilst tikai galēji kreisie (bijušie komunisti), un nav lielu šaubu, ka nepieciešamās divas trešdaļas balsu šī priekšlikuma atbalstīšanai izdosies savākt. Jaunie likumi ļaus Zviedrijas varas iestādēm izlēmīgāk vērsties gan pret Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) aktīvistiem, kas atraduši patvērumu Zviedrijā, gan pret viņu atbalstītājiem. Jāatgādina, ka PKK, kas bruņotu cīņu par neatkarīgas Kurdistānas izveidošanu uzsāka tālajā 1984. gadā, ir atzīta par teroristisku organizāciju ne tikai Turcijā un ASV, bet arī Eiropas Savienībā.
Britu avīze “The Daily Mail” vēsta par kādu citu Erdogana prasību - šoreiz ļoti konkrētu. Turcijas līderis vēloties, lai Zviedrijas varas iestādes aiztur un izdod Turcijai žurnālistu Bilentu Kenešu, kurš pazīstams kā ļoti ass Erdogana kritiķis. Kenešs nav saistīts ar PKK, toties ir zināms kā ASV dzīvojošā garīdznieka Fethullas Gilena piekritējs. 2016. gadā Turcijā notika neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums, pēc kura Gilens un viņa atbalstītāji tika pielīdzināti teroristiem, lai gan citur pasaulē viņus par tādiem neuzskata. Nav šaubu, ka Keneša izdošana Ankarai Zviedrijā tiks uztverta dalītām jūtām un netrūks to, kuri kritizēs varas iestādes.
Jautājums par Zviedrijā patvērumu atradušo Turcijas pilsoņu izdošanu vispār ir ļoti delikāts. Gan iepriekšējās premjeres, sociāldemokrātus pārstāvošās Magdalēnas Andešsones valdība, gan jaunais ministru kabinets, ko vada konservatīvais Kristešsons, centušies to atklāti neapspriest. Zviedru medijos publicētās neoficiālās ziņas liecina, ka kopš vasaras Stokholma Ankarai izdevusi četrus Turcijas pilsoņus, taču jāatgādina, ka jūnijā Erdogans runāja par "vairākiem desmitiem teroristu", kuri patvērušies Zviedrijā.
Septembrī Zviedrija formāli atcēla aizliegumu piegādāt ieročus Turcijai, kas tika noteikts, reaģējot uz 2019. gadā notikušo Turcijas bruņoto spēku iebrukumu Sīrijā. Tiesa, pagaidām nav ziņu par to, vai beidzamajos mēnešos tikuši noslēgti kādi kontrakti par Zviedrijas ieroču pārdošanu Turcijai. Stokholma arī solījusies norobežoties no līdz šim atbalstītās Sīrijas kurdu zemessardzes jeb YPG, kas devusi nozīmīgu ieguldījumu cīņā pret radikālo islāmistu grupējumu “Islāma valsts”. Ārlietu ministrs Tūbiass Billstrems intervijā Zviedrijas radio atzinis, ka Ankaras apgalvojumi par Sīrijas kurdu ciešo saikni ar PKK, visticamāk, nav nepamatoti, tādēļ Zviedrija, kuras galvenā prioritāte ir iestāšanās NATO, izprot Turcijas bažas un attiecīgi rīkosies. Lieki sacīt, ka šāda strauja attieksmes maiņa nepavisam nepatīk vismaz 100 000 kurdu, kuri apmetušies uz dzīvi Zviedrijā, taču viņu iebildes lielākā daļa politisko partiju, kas piekrīt ārlietu ministra tēzei par prioritāti, izliekas nedzirdam.