Bali notiekošā G20 samita kuluāru galvenā ziņa, protams, ir ASV prezidenta Džo Baidena un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina sarunas. Kopš Baidens stājies prezidenta amatā, šī ir pirmā reize, kad abu lielvalstu vadītāji tikušies personīgi - iepriekš komunikācija starp viņiem notikusi tikai telefoniski. Medijiem sniegtais sarunu atreferējums vedina uz domām, ka nedz Ķīna, nedz ASV nav ieinteresēta savstarpējo attiecību eskalācijā, taču abām valstīm ir savas sarkanās līnijas, kuru pārkāpšanu tās nevēlas pieļaut.
Starptautiskās ziņu aģentūras uzsver, ka nav piepildījušās bažas par to, ka Ķīna nekritiski turpinās atbalstīt Krievijas agresiju pret Ukrainu. Sji gan nav nācis klajā ar tās atklātu nosodījumu, taču pilnībā piekritis tēzei, ka kodolieroču izmantošana konflikta risināšanā būtu nepieļaujama. Kā zināms, Ukrainas bruņojumā nekādu kodolieroču nav, un par to izmantošanu laiku pa laikam draudus izsaka vien Krievijas līderis Vladimirs Putins un citas Kremļa amatpersonas. Ķīna līdz šim bija atturējusies no Krievijas rīcības kritikas, taču paziņojums par kodolieroču pielietošanas nepieņemšanu ir diezgan skaidrs vēstījums Putinam un viņa kliķei, ka Pekinas atbalsts nebūs bezgalīgs.
Gandrīz trīs stundas ilgušajās Baidena un Sji sarunās apspriests ne tikai karš Ukrainā, bet arī daudzi citi jautājumi. Svarīgākais no tiem ir ASV un Ķīnas konkurence ekonomiskajā jomā, jo Baidens, gluži tāpat kā viņa priekštecis ASV prezidenta amatā Donalds Tramps, uzskata, ka Ķīna izmanto negodīgus paņēmienus, lai stiprinātu savu ekonomiku, tādēļ Savienotajām Valstīm neatliek nekas cits kā noteikt papildus muitas nodevas Ķīnā ražotajām precēm. Drīzs risinājums šai problēmai, neraugoties uz to, ka sarunas noritējušas samērā draudzīgā un labvēlīgā gaisotnē, nav gaidāms, taču, kā uzsvēris Sji - pasaule esot pietiekami liela, lai uzplaukumu savstarpējas konkurences apstākļos varētu piedzīvot abas valstis. Šis izteikums vedina uz domām, ka Ķīna ir ieinteresēta aprakt tirdzniecības kara cirvi, un tagad atliek vien gaidīt, kad notiks abu pušu attiecīga ranga amatpersonu tikšanās, kuras laikā varētu vienoties par mehānismu, kā tas izdarāms. Ja par konkrētu progresu abu valstu attiecībās vēl būtu pāragri vēstīt, katrā ziņā Sji un Baidena tikšanās plaisu starp Ķīnu un ASV nav padarījusi lielāku.
Cik noprotams, Ķīnas līderis arī piekritis Baidena tēzei, ka nepieciešams ierobežot Ziemeļkorejas agresīvās ambīcijas. Ķīna līdz ar Krieviju ir vienīgās valstis, kuru viedoklī ieklausās Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns, kura režīms beidzamajos mēnešos to vien dara, kā biedē kaimiņus ar tuvāka un tālāka darbības rādiusa raķešu izmēģinājumiem, un neslēpj savu nodomu šīs raķetes aprīkot arī ar kodolieročiem. Baidens, dodoties uz sarunām ar Sji, stāstīja, ka mēģinās pārliecināt Ķīnas līderi, ka arī viņa valsts interesēs ir apvaldīt Kima vēlmi žvadzināt ieročus. Starptautiskie eksperti, balstoties uz izlūkdienestu saņemtajiem datiem (citas informācijas nav, jo Ziemeļkoreja ignorē starptautisko institūciju prasības) brīdinājuši, ka Phenjanas izstrādātas raķetes ir diezgan primitīvas un nav nekādu garantiju, ka kāda, kas teorētiski būtu mērķēta uz Japānu vai Dienvidkoreju, nenokritīs Ķīnas vai Krievijas teritorijā.
Taču Sji un Baidena sarunās nav panākts nekāds progress Taivānas jautājumā. Ķīnas līderis uzsvēris, ka jebkādu atbalstu Taivānas neatkarības piekritējiem uzskatīs par agresiju attiecībā pret Ķīnu, liekot saprast, ka Pekina agri vai vēlu centīsies iegūt kontroli pār šo teritoriju. Ja nepieciešams, tiks izmantots arī militārs spēks, kas, ņemot vērā ASV sniegtās drošības garantijas Taivānai, draud ar abu lielvalstu militāru konfliktu. Ķīna uzskata, ka Taivānas jautājums ir tās iekšpolitiskā lieta, kurā citām valstīs nevajadzētu jaukties, un neslēpj mērķi, vēlākais līdz 2049. gadam, kad tiks atzīmēta Ķīnas Tautas republikas dibināšanas 100. gadskārta pārņemt kontroli pār salu. Tāpat Sji noraidījis visus Baidena pārmetumus par represijām pret musulmaņu kopienu Siņdzjaņas provincē.
