ECB samazina eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi nākamajam gadam

© pixabay.com

ECB prognozē, ka eirozonas ekonomika 2023.gadā pieaugs par 0,5%, nevis 0,9%, kā tika lēsts iepriekš.

Banka lēš, ka eirozonas ekonomika varētu samazināties pašreizējā un nākamajā ceturksnī, ņemot vērā enerģijas krīzi, vāju globālo ekonomisko aktivitāti un sarežģītākus finansēšanas apstākļus.

Vienlaikus banka prognozē, ka šogad eirozonas ekonomika pieaugs par 3,4% un 1,9% 2024.gadā.

Tāpat ECB prognozē, ka inflācija eirozonā šogad sasniegs 8,4%, bet nākamgad un 2024.gadā tā samazināsies attiecīgi līdz 6,3% un 3,4%.

Banka arī publiskojusi pirmās inflācijas prognozes 2025.gadam, kad tiek paredzēts patēriņa cenu kāpums par 2,3%.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais