Lielbritņijas tiesa saskata pretlikumības ES pilsoņu uzturēšanās noteikumos šajā valstī

© pixabay.com

Tiesa atzinusi, ka Lielbritānijas noteiktā kārtība valstī dzīvojošo Eiropas Savienības (ES) pilsoņu statusa noregulēšanai pēc breksita ir nelikumīga.

Augstās tiesas tiesnesis Čārlzs Borns trešdien atzinis, ka Iekšlietu ministrijas izstrādātā Eiropas Savienības noregulējuma shēma (EUSS) ir balstīta nepareizā breksita vienošanās interpretācijā.

Iekšlietu ministrija jau paziņojusi, ka tiesas lēmumu pārsūdzēs.

Tiesa savu spriedumu taisījusi, izskatot prasību, ko iesniegusi Neatkarīgā uzraudzības pārvalde (IMA), kuru Lielbritānijas valdība izveidoja ES pilsoņu tiesību ievērošanas kontrolei pēc izstāšanās no bloka.

Kā līdzprasītāji tiesā uzstājās Eiropas Komisija (EK) un nevalstiskā organizācija "the3million", kas pārstāv Lielbritānijā dzīvojošos ES pilsoņus.

Pušu uzklausīšanas laikā novembrī IMA advokāti apgalvoja, ka EUSS "nav savienojama" ar izstāšanās vienošanos starp Lielbritāniju un ES, ņemot vērā sekas, kādas tā radījusi daudziem ES, Eiropas Ekonomikas Zonas (EEZ) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstu pilsoņiem, kā arī to ģimenes locekļiem.

Advokāts Roberts Palmers tiesā norādīja, ka miljoniem Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu draud līdzšinējo tiesību zaudēšana un ka turpmāk pret tiem izturēsies kā pret ārvalstniekiem, kas pārkāpuši atļauto uzturēšanās termiņu.

Viņš apgalvoja, ka tas attiecas uz aptuveni 2,6 miljoniem cilvēku, kas dzīvojuši Lielbritānijā pirms breksita pārejas perioda beigām 2020.gadā un kuriem piešķirts "pirmsnoregulējuma statuss", kas tiem ļauj palikt valstī uz ierobežotu laiku.

Saskaņā ar iekšlietu ministrijas izdotajiem noteikumiem šie cilvēki var zaudēt uzturēšanās tiesības Lielbritānijā, ja piecu gadu laikā neiesniegs atkārtotu uzturēšanās atļaujas pieprasījumu.

Tiesnesis Borns atzina, ka Iekšlietu ministrija tādējādi pakļāvusi ļoti lielu cilvēku skaitu ļoti neskaidrai nākotnei, jo legālo statusu zaudējušās personas būs atkarīgas no ministrijas pieņemtā lēmuma par to turpmāko fizisko uzturēšanos Apvienotajā Karalistē.

Turklāt persona, kas novēloti iesniegusi uzturēšanās atļaujas pieprasījumu, nebūs pārliecināta, vai ministrija šo pieprasījumu pieņems.

Tiesnesis norādīja, ka abos šajos jautājumos, kurus izvirzījuši prasītāji, ministrija ir nepareizi interpretējusi likumu.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais