Norvēģija sadarbībā ar Krieviju zivsaimniecībā veicot darbības, kas ir pretrunā Eiropas Savienības (ES) interesēm
Norvēģija veicot darbības zivsaimniecības jomā, kas vērstas pret Eiropas Savienības (ES) interesēm, uz to vēstulē Saeimas Ārlietu komisijai vērš uzmanību Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
ZM snieguši šo informāciju saistībā ar komisijā skatīto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu".
ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs vēstulē arī sniedz informāciju par ilgstoši neatrisināto sniega krabju zvejas jautājumu. Saskaņā ar ES regulu 11 Latvijas zvejas kuģiem ir ļauts zvejot sniega krabjus Svalbāras zvejas apgabalos. Latvijas zvejas kuģis "Senator" atbilstoši minētajiem nosacījumiem sāka zveju šajos ūdeņos 2017.gadā, taču to arestēja Norvēģijas krasta apsardze.
Norvēģija izvirzīja apsūdzības par tās iekšējo normatīvo aktu pārkāpšanā, kuri aizliedz sniega krabju zveju uz Norvēģijas kontinentālā šelfa, izņemot ar īpašām atļaujām, kuras ir izsniegtas Norvēģijas zvejas kuģiem.
Par šo gadījumu Latvijas zvejniecības uzņēmums, kuģa "Senator" īpašnieks SIA "North Star LTD" sāka vairākkārtēju tiesvedību, par ko strīda izskatīšana saistībā ar investīciju ieguldījumu aizsardzību Norvēģijā turpinās līdz šim, skaidro ministrijā.
Kopš 2017.gada sniega krabju zveja attiecīgajos ūdeņos vairs nenotiek. Kopš tā starp Norvēģiju un ES notiek diplomātisko notu apmaiņa, ES atsaucoties uz 1920.gadā noslēgto nolīgumu, kuram ir pievienojusies arī Latvija. Nolīgums paredz līdzvērtīgas tiesības dabas resursu izmantošanā minētajā reģionā.
Savukārt Norvēģijas pārstāvji ES iesniegtajās notās stingri norādījuši, ka licenču izsniegšana sniega krabju zvejai Svalbārā tiek uztverta kā Norvēģijas teritoriālās suverenitātes tiešs apdraudējums, jo sniega krabju zvejas iespēju īstenošana Svalbāras zvejas apgabalos var notikt tikai pēc saskaņošanas ar Norvēģiju, norāda ZM valsts sekretārs.
"Norvēģija pēdējā laikā konsekventi īsteno ES zvejnieku situāciju pasliktinošus pasākumus un darbības, tai skaitā veic to ciešā sadarbībā ar Krieviju," teikts ZM vēstulē komisijai, kurā uzskaitīti arī atsevišķi piemēri. Norvēģija esot vienojusies ar agresorvalsti Krieviju par kopīgi atbalstīta priekšlikuma virzīšanu starptautiskā līmeņa sanāksmē.
ZM norāda, ka Norvēģija veicot diskriminējošos pasākumus pret ES dalībvalstu (ne tikai Latvijas) zvejniekiem, kā arī daļu ES valstu zvejas kvotas atdevusi Krievijai.
"Liela daļa ES dalībvalstu izjūt negatīvu spiedienu, kas pastāv attiecībās ar Norvēģiju zivsaimniecības jomā, un dažādās sanāksmēs ir skaidri paudušas satraukumu un neapmierinātību ar notikumu attīstību," atzīmēts vēstulē.
ZM valsts sekretārs atzīmē, ka decembrī satraukumu par šo situāciju paudis ES Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Virginijs Sinkevičs, norādot, ka ES nevar sekot Norvēģijas lēmumiem, kurus tā pieņem Krievijas labā un kopā ar Krieviju.
ZM aicina Saeimas Ārlietu komisiju izvērtēt sniegto informāciju un ņemt vērā, lemjot par minētā likumprojekta tālāko virzību.
Saistībā ar "North Star LTD" tiesvedību par investīciju aizsardzību iepriekšējais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) decembra pirmajā pusē rosinājis likumprojektā noteikt, ka tas stājas spēkā 2023.gada 10.februārī.
Tas rosināts, lai nodrošinātu, ka lietas izskatīšanas laikā līdz sprieduma pasludināšanai tiesiskie apstākļi, tostarp tie, kas izriet no nominētā līguma par ieguldījumu aizsardzību, kas ir piemērojams arī izskatāmajā lietā, paliktu nemainīgi.
Kā ziņots, viena līdz trīs mēnešu laikā Starptautiskajā Investīciju strīdu izšķiršanas centrā (ICSID) paredzēts izskatīt tā dēvēto sniega krabju lietu.