Ukrainas izlūkdienests: Putins pavēlējis Gerasimovam līdz martam sagrābt Donbasu

© SCANPIX

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlējis nule ieceltajam Ukrainas operācijas komandierim Valērijam Gerasimovam līdz martam sagrābt Donbasu, pirmdien telekanālu ēterā sacīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs.

"Tomēr mēs varam runāt par rašistiem prioritāru virzienu - tas ir Donbass. Ir kārtējie termiņi, ko viņš nosaka tagad jau Gerasimovam, teiksim, kā jaunajam pret Ukrainu izvērstā kara vadītājam. (..) Šis mērķis ir Donbasa sagrābšana un zināmas drošības zonas izveidošana tur, bet jau līdz marta mēnesim," telekanāla FREEDOM un 24.kanāla ēterā sacīja Jusovs.

"Šie nav pirmie termiņi. Katru reizi šie termiņi tikuši pārcelti. Lūk, drīz jau būs gads kopš pilna mēroga iebrukuma un gads, kopš viņi "trīs dienās ieņem Kijivu". Nekas nesanāks arī šoreiz."

Pēc Jusova teiktā Krievijas diktators nav atteicies no Ukrainas kā neatkarīgas valsts un ukraiņu kā nācijas iznīcināšanas plāniem.

Izlūkdienesta pārstāvis uzskata, ka Putins gatavo Krieviju ilgam karam pret Ukrainu.

Krievijai ir dažādi scenāriji un virzieni iespējamam atkārtotam uzbrukumam, bet lielākā daļa informācijas tīmeklī ir melīga, sacīja Jusovs.

"Ienaidnieks gatavo dažādus scenārijus un bieži vien nodarbojas cita starpā ar dezinformāciju, iemetot informāciju ar dažādiem instrumentiem par vieniem vai citiem virzieniem, lai mūs dezorientētu."

"No ļoti eksotiskiem kā, piemēram, desanta Odesā. Jo atbilstoši situācijai šobrīd tas izskatās kā suicidāls virziens ienaidniekam. Tomēr mēs esam redzējuši arī citas suicidālas darbības," sacīja Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis.

Pasaulē

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite brīdina par iespējamu karu ar Krieviju, un tas varot sākties pēc četriem vai pieciem gadiem, tāpēc jādara viss, lai to novērstu. Eiropas Savienība šobrīd izskatās visai gļēva un sagurusi, un rodas jautājums: cik lielā mērā šajos un turpmākajos gados Eiropa spēs vienoties un stiprināties, lai “darītu visu” kara novēršanai? “Neatkarīgā” sarunājas ar ekspertiem: ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku Gati Krūmiņu, Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli un vēsturnieku Kārli Daukštu.

Svarīgākais