Kā izrādās, smalkās Latvijas pārstāvniecības ANO 4200 kv.m telpas, kas atrodas ASV, Ņujorkā, Manhetenā, 50. Īststrītā 331, 333, kurās ieguldīti vismaz jau 15 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu, nemaz neesot telpas, kas nepieciešamas valsts funkciju, proti, sabiedrības vajadzību, apmierināšanai.
Minētās telpas ir ne tikai reģistrētas ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vārdu, bet arī 2022. gadā ieguldītas šīs kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Tā nav ne tikai laba prakse, bet tas viss var izvērsties par valstiska mēroga afēru uz nodokļu maksātāju rēķina. Apzinoties, ka pēc remontiem labiekārtoti 4200 kv.m Ņujorkas sirdī, Manhetenā, var izmaksāt noteikti vismaz jau 30 miljonus eiro, nekustamo īpašumu var atpirkt no VNĪ jau par tirgus vērtību. Otrs variants - īpašumu var “klusām” pazaudēt, to pārdodot kādai nesaistītai trešajai personai.
2022. gadā, kad valdībā notika klusas diskusijas par šo tēmu, savā atzinumā Tieslietu ministrija vērsa valdības uzmanību, ka Ņujorkas īpašuma ieguldīšana VNĪ pamatkapitālā var radīt milzīgas juridiskas ķibeles, ja valstij minētie nekustamie īpašumi būs nepieciešami valsts funkciju/sabiedrības vajadzību realizācijai, Ārlietu ministrijai būs jāveic šo nekustamo īpašumu atsavināšana (atpirkšana) atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajai kārtībā par tirgus cenu.
Savukārt, ja ar VNĪ kaut kas notiks vai arī tirgus situācijas apstākļos smalko telpu nomas tiesības atņems Ārlietu ministrijai un nodos tās kādai nesaistītai trešajai personai, tad Latvijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība ANO Ņujorkā tiks izmesta uz ielas.
Par briesmām var liecināt fakts, ka VNĪ akcionāru sapulcē Finanšu ministrijas personā 2021. gada 25. novembrī VNĪ statūtos tika iekļauts punkts, kas skan diezgan slideni, proti, ka VNĪ valdei nav nepieciešama padomes piekrišana darījumam, ja šāda īpašuma atsavināšana paredzēta Sabiedrības ikgadējā budžetā vai/un darījuma summa nepārsniedz Sabiedrības budžetā noteikto finanšu apjomu.
No Tieslietu ministrijas atzinumos valdībai sniegtā izriet, ka VNĪ nosaukumā var kaut piecas reizes iekļaut vārdu “valsts”, taču pēc būtības tā ir kapitālsabiedrība, komersants un tādēļ valsts īpašumu iekļaušana tās pamatkapitālā ir ļoti riskanta. Var pat iznākt tā, ka valstij noteiktu nelaimīgu apstākļu sakritības dēļ būs pašai jāatpērk smalkie Ņujorkas īpašumi no VNĪ vai cita kapitāla pārņēmēja.
2018. gadā valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” par 5 765 000 ASV dolāru iegādājās telpas 50. Īststrītā 331. Kā “nra.lv” iepriekš informēja, par 8 522 584 eiro noslēgts līgums ar ASV reģistrētu uzņēmumu "Vanguard Construction & Development Co.", kas veiks Īstsrītas 331. un 333. ēkas rekonstrukciju un apvienošanu, un vēl kāda krietna summiņa salasās par glauno telpu labiekārtošanu.
Būvniecības ieceres aprakstā norādīts, ka tiks veikta divu ēku apvienošana un rekonstrukcija, lai pielāgotu abas ēkas Latvijas pārstāvniecības ANO struktūrai. Abas ēkas, kurām patlaban katrai ir sava adrese, un tām piekrītošā zeme tiks apvienotas zem vienas adreses.
Iecerēts, ka pagrabstāvā un 1. stāvā atradīsies biroju telpas, 2. stāvā būs reprezentatīvā zona jeb halle ar atpūtas zonu, 3. stāvs būs dalīts divās daļās, ko veidos ofisa telpas un viesu guļamistabas. Savukārt 4. stāvā atradīsies vienas ģimenes dzīvoklis.
Visas Latvijas vēstniecības pasaulē parasti ir tikušas reģistrētas ar valsts vārdu, kur Ārlietu ministrija ir īpašnieks vai pārvaldnieks, un, pateicoties šim statusam,1991. gadā, kad Latvijas Republika atguva valstisko neatkarību, vēstniecību ēkas tika atdotas atpakaļ valstij.
Īpašums Ņujorkā, kur atrodas Latvijas Republikas pārstāvniecība ANO, ir pielīdzināms vēstniecībai - statuss būtībā ir tāds pats.
Taču šajā gadījumā nekustamais īpašums ir ticis noformēts ar VNĪ vārdu, nevis ar Latvijas valsts vārdu. Lai arī tā ir valsts akciju sabiedrība, tā jebkurā gadījumā ir atsevišķa kapitālsabiedrība, kas atbild par savu komercdarbību un saistībām ar visu mantu.
Darbojoties ar Ņujorkas īpašumu, 2022. gadā tika aptaujātas vairākas kompetentas institūcijas, kuras sniedza savu vērtējumu, vai tā reģistrēt būs pareizi.
Ārlietu ministrija iebilda, uzskatot, ka, ja īpašums tiks nodots valsts kapitālsabiedrībai, tad tas nebūs valsts funkciju nodrošināšanai. VNĪ ir valsts akciju sabiedrība, taču nav izslēgta varbūtība, ka vienā brīdī tā vairs nebūs valsts akciju sabiedrība - kapitāldaļas var tikt pārdotas, tāpat var tikt pārdotas arī ēkas, piemēram, arī ēkas Ņujorkā.
Līdzīgi situāciju vērtēja arī Tieslietu ministrija, kas pauda šādu viedokli: “Lai gan rīkojums formāli atbilst tiesību normām, Tieslietu ministrijas ieskatā ne vienmēr visi valsts nekustamie īpašumi ir jāatsavina privātpersonām (ieguldot tos pamatkapitālā), īpaši apzinoties, ka tie būs vajadzīgi valstij, kā tas ir šī rīkojuma projekta gadījumā, kad nekustamo īpašumu faktiski izmantos Ārlietu ministrija. Tieslietu ministrija saskata augstus riskus šādai valsts rīcībai, un tādēļ Tieslietu ministrijas ieskatā ir būtiski, ka projektā virzībā iesaistītās institūcijas (Finanšu ministrija un Ārlietu ministrija) apzinās minētā darījuma tiesiskās sekas un potenciālos riskus valstij. Proti, gan Finanšu ministrija, gan Ārlietu ministrija apzinās, ka: 1) valstij nepieciešamais nekustamais īpašums tiek atsavināts privātpersonai - komersantam, tādējādi valstij zaudējot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu; 2) komersantam ir pilna rīcības brīvība kā šī nekustamā īpašuma vienīgajam īpašniekam (tajā skaitā kā īpašniekam tiesības atsavināt citām personām, tajā skaitā citām privātpersonām); tāpat valsts atsavināmais nekustamais īpašums tiks apvienots ar komersanta īpašumu, tādējādi faktiski valsts nevarēs atgūt konkrēto atsavināto īpašumu; 3) ja tomēr valstij minētais nekustamais īpašums būs nepieciešam valsts funkciju/sabiedrības vajadzību realizācijai un tā vēlēsies iegūt to savā īpašumā, valstij būs jāveic šo nekustamo īpašumu atsavināšana atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajai kārtībai. Proti, tajā skaitā un ne tikai, valstij būs jāatpērk par taisnīgu atlīdzību minētais nekustamais īpašums. Turklāt Finanšu ministrija un Ārlietu ministrija, apzinoties visus riskus valsts īpašuma ieguldīšanai privātpersonas pamatkapitālā, uzņemas arī atbildību (tajā skaitā finansiālu par to, cik valstij var izmaksāt šāda īpašuma atpirkšana), ja attiecīgi riski iestāsies, tajā skaitā arī atbildību par problēmas risinājumu meklējumiem, ja valstij būs nepieciešams minēto nekustamo īpašumu atgūt.”
Lai gan Ārlietu un Tieslietu ministrija korektā veidā norādīja, ka šādas darbības nav laba prakse, Krišjāņa Kariņa valdība, pamatojoties uz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 40. pantu, lai nodrošinātu valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" stratēģiskā mērķa īstenošanu, nolēma atļaut Finanšu ministrijai ieguldīt valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pamatkapitālā mantisko ieguldījumu - Ārlietu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu 333 East 50th Street, Ņujorkā, Amerikas Savienotajās Valstīs, - ar kopējo valsts mantiskā ieguldījuma vērtību 4 680 000 euro un secīgi vēl ieguldot 9 070 149 euro šo ēku rekonstrukcijai.
Tieslietu ministrija tā arī neguva pārliecību, ka Amerikas Savienoto Valstu attiecīgās iestādes ir informētas un saprot, ka komersants nav nedz ministrija, nedz valsts pārvaldes iestāde un to, ka valsts šo īpašumu atsavina komersantam, atbilstoši Latvijas, ne ASV normatīvajiem aktiem.
Turklāt Finanšu ministrijai un Ārlietu ministrijai, apzinoties visus riskus valsts īpašuma ieguldīšanai komersanta pamatkapitālā, nākas uzņemties atbildību (tajā skaitā finansiālu par to, cik valstij var izmaksāt šāda īpašuma atpirkšana), ja attiecīgi riski iestāsies, tajā skaitā arī atbildību par problēmas risinājumu meklējumiem, ja valstij būs nepieciešams minēto nekustamo īpašumu atgūt.
Nav īsti saprotami motīvi, kāpēc īpašums Ņujorkā tika reģistrēts tieši tādā veidā, kas to lobēja, kam un kādā nolūkā vajadzīga šāda “aklās zarnas operācija caur papēdi”? Kādu racionālu skaidrojumu atrast ir pagrūti. Varbūt vienkārši K. Kariņam un viņa valdībai raksturīgais nihilisms un paviršība - kaut ko sastutēt un nebēdāt, ka tas brāķis? Varbūt tāpēc, ka Ņujorka, Manhetena, ir valdības evakuācijas plānā iezīmētā drošā patvēruma vieta?
Jautājām arī īpašo uzdevumu vēstniekam, ANO Drošības padomes kampaņas sekretariāta vadītājam Andrejam Pildegovičam, kādēļ īpašums Ņujorkā ir reģistrēts ar akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” vārdu, nevis Latvijas valsts vārdu. Vēstnieks sniedza šādu atbildi: “Jā, akciju sabiedrība VNĪ ir šīs ēkas īpašniece. Bet tāda situācija ir arī citām mūsu vēstniecībām un valsts iestādēm, piemēram, Vašingtonā un Briselē. VNĪ ir valsts kapitālsabiedrība, tāpēc, runājot ar ASV varas iestādēm, tā akceptē to, ka šī ēka ir Latvijas valsts īpašums.”
Lai gan, izpētot VNĪ pamatkapitāla palielināšanas noteikumus līdz pat 2000. gada sākumam, nedz Briseles, nedz Vašingtonas īpašumi nav tikuši ieguldīti VNĪ pamatkapitālā.
Jāpiemin, ka Pildegovičs arī nenoliedza, ka īpašums Ņujorkā, Manhetenā, 50. Īststrītā 331, 333, var sanākt valdības drošā patvēruma vieta.
