Tas, ka sešus gadus vecā puisēna Longa vecāki ir miruši no AIDS, bet viņš pats ir inficējies ar HIV, izrādījās iemesls, kāpēc zēns tika izraidīts no sava ciema sabiedrības. Longs dzīvo viens savā būdiņā, viņam ir sakņu dobes, vistas, uzticams draugs – suns un pensija 70 juaņu.
Longs dzīvo nelielā ciemā Huansi provincē. Viņš ir bārenis – gan māte, gan tēvs ir miruši no AIDS. Ciema sabiedrībai viņš ir kļuvis par izstumto – vietējā skola atsakās pieņemt Longu, savu rīcību pamatojot ar to, ka nevar viņam garantēt drošību (dažu skolēnu vecāki esot draudējuši, ka nogalinās zēnu, ja ieraudzīs viņu vienā klasē ar saviem bērniem). Vietējais ārsts arī atsakās ārstēt Longu, baidoties, ka varēs no viņa inficēties ar HIV. Zēnu ir atteikusies ņemt pie sevis pat viņa 84 gadus vecā vecmāmiņa. Tiesa, vecmāmiņa laiku pa laikam apciemo mazdēlu, palīdzot viņam aprūpēt sakņu dobes.
Longs ir spiests dzīvot viens pats vecāku celtajā kleķa būdiņā. Tā ir bez logiem un jebkādām komunikācijām, ar krāsns apkuri. Sešgadīgais zēns saimnieko patstāvīgi. Viņam ir vistas un dārziņš, kur aug kāposti un sīpoli. Zēns pats sev gatavo ēst, mazgā drēbes un traukus – dara visu to pašu, ko pieaugušie ciema iemītnieki.
Valsts Longam ir piešķīrusi pensiju 70 juaņu apmērā (aptuveni 10 dolāru) un sola to tuvākajā laikā paaugstināt līdz 100 juaņiem (15 dolāriem). Tāpat no valsts viņam tiek medikamenti, kas aizkavē slimības attīstīšanos.
Taču pasaule nav bez labiem ļaudīm. Laiku pa laikam puisēnam kāds slepus atnes apģērbu, vecas segas un ēdienu. Piemēram, viens vīrietis nesen Longam uzdāvināja 20 kilogramus rīsu un piecus kilogramus makaronu.
Longs tāpat kā viņa vienaudži rotaļājas – ar bumbu, ar koka zobenu, taču visbiežāk ar savu suni, kuram devis vārdu Vecais Melnais. Suns patiesībā ir vienīgais viņa ģimenes loceklis, nakšņo kopā ar zēnu vienā gultā.
Longs pats saviem spēkiem ir iemācījies rakstīt un lasīt. Reizi nedēļā kāds vīrietis viņam atnes vietējo avīzi – tas ir zēna vienīgais logs uz ārpasauli.