ES ierobežo Ukrainas lauksaimniecības produktu importu

© AP/Scanpix/Leta

Eiropas Komisija (EK) uz laiku ierobežo četru Ukrainas lauksaimniecības kultūru importu pēc vairāku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu spiediena, turpinoties strīdam par lauksaimniecības produkciju no karā iesaistītās valsts.

Kviešu, kukurūzas, rapša un saulespuķu brīva tirdzniecība Bulgārijā, Polijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā tiks apturēta līdz 5.jūnijam, otrdienas vakarā paziņoja EK.

Tomēr šos lauksaimniecības produktus arī turpmāk varēs vest caur šīm valstīm uz citām valstīm, piemēram, uz citām ES dalībvalstīm.

Pirmās detaļas par šo vienošanos kļuva zināmas piektdien. Tā tika panākta pēc tam, kad lauksaimnieki valstīs, kuras visvairāk ietekmējis imports no Ukrainas, sūdzējjās par konkurenci.

Dažu valstu, tostarp Polijas un Ungārijas, valdības reaģēja uz šīm sūdzībām, neatkarīgi ierobežojot zināmu preču importu. Šie nacionālie pasākumi tagad tiks atcelti, paziņoja EK.

Ukraina ir viena no galvenajām graudu ražotājvalstīm, bet Krievijas 2022.gada februārī sāktais pilna mēroga iebrukums Ukrainā nobloķēja galvenos Ukrainas preču eksporta maršrutus pa Melno jūru. Tagad Kijiva ir atkarīga no savu preču eksporta uz citām valstīm pa dzelzceļu, ar kravas mašīnām un baržām.

Ukraina atzinīgi novērtēja nedēļas nogalē panākto vienošanos.

Ukrainas preču importa blokāde ne vien kaitētu Ukrainai, bet arī radītu lielas ciešanas Tuvajos Austrumos un Āfrikā, sestdien ES finanšu ministru sanāksmē Stokholmā paziņoja Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko.

Vienošanās tomēr tiek kritizēta. "Problēma nav atrisināta, bet ir tikai pārvietota tālāk ES iekšienē," sacīja Vācijas opozīcijas parlamentārietis Norberts Linss, kurš vada Eiropas Parlamenta lauksaimniecības komiteju.

Linss nosauca EK aizsardzības pasākumus par neīstu risinājumu un sacīja, ka vajag apsvērt to, kā īpaši attīstītos tirdzniecības maršrutus starp Ukrainu un ES varētu novest uz nākamo līmeni.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais