Nepilna pusgada laikā jau otrā spēcīgā zemestrīce piemeklējusi Jaunzēlandes pilsētu Kraistčērču, kur bojā gājuši vairāki desmiti cilvēku. Pilsētas, kurā dzīvo vairāk nekā 350 000 cilvēku, centrā sabrukusi baznīca un vairākas augstceltnes, nopietni postījumi nodarīti simtiem ēku, un Jaunzēlandes premjers Džons Kīzs jau nodēvējis otrdienu par «melnāko dienu valsts vēsturē».
«Pašlaik ir apstiprināta 65 cilvēku bojāeja, taču upuru skaits var pieaugt – pēc mūsu ziņām, vairāk nekā 100 cilvēku varētu atrasties zem sabrukušo ēku drupām,» žurnālistiem paziņoja Dž. Kīzs, kurš Kraistčērčā ieradās uzreiz pēc valdības ārkārtas sēdes. BBC vēsta, ka šī ir viņa dzimtā pilsēta, kurā joprojām dzīvo premjera tuvinieki, taču par viņu likteni nekāda informācija netiek sniegta. Pilsētas mērs Bobs Pārkers, kurš uz piecām dienām izsludinājis pilsētā ārkārtas stāvokli, paziņojis, ka Kraistčērčā jau ieradušies glābēji ar īpaši apmācītiem suņiem, krīzes seku likvidēšanā iesaistīta arī armija, iedzīvotāji no pilsētas centra, kur daudzas augstceltnes ir uz sabrukšanas robežas, evakuēti, un tiek pārmeklētas celtņu drupas.
AP norāda, ka 6,3 balles spēcīgā zemestrīce nav pilnībā pārtraukusi mobilo tālruņu sakarus un dažiem cilvēkiem, kas iesprostoti sagrautajās ēkās, izdevies sazināties ne tikai ar saviem tuviniekiem, bet arī medijiem. «Es jau piezvanīju saviem bērniem, lai atvadītos no viņiem. Tas bija briesmīgi. Mana meita raudāja, es arī raudāju, jo, godīgi sakot, domāju, ka viss patiešām ir beidzies. Tagad gan es ceru, ka mani izglābs, turklāt, spriežot pēc trokšņiem, šajā ēkā ir arī citi izdzīvojušie,» telefonsarunā ar TV3 stāstījusi Anna Vosa, kura glābējus gaidīja, paslēpusies zem galda daļēji sagrautā biroju ēkā. Uzreiz pēc zemestrīces mobilizēti ugunsdzēsēji un armijas helikopteru piloti, kuru pienākums bija nocelt cilvēkus no daļēji sagrauto daudzstāvu ēku jumtiem.
«Te viss izskatās pēc karalauka, ir tāds iespaids, ka pilsētai uzmesta bumba,» sarunā ar Reuters stāstījis notikušā aculiecinieks Džons Garrs. Pilsētas centrālajā laukumā sabrukusi katedrāles fasāde un nogāzies baznīcas tornis, zem sagruvušo augstceltņu drupām palikuši vismaz divi satiksmes autobusi, ielas segumā un trotuāros izveidojušās iespaidīgas plaisas, no sabojātajām ūdensvada caurulēm šļācas ūdens. Vietām uzliesmojuši arī ugunsgrēki, taču tos samērā ātri izdevies apdzēst.
B. Pārkers atzinis, ka pašlaik visa uzmanība tiekot veltīta tam, lai izglābtu zemestrīcē cietušos, tāpēc aplēses par to, cik cilvēku palikuši bez pajumtes, atliktas uz vēlāku laiku. Lielākajā daļā skolu, pilsētas parkos un stadionos ierīkotas pagaidu patversmes – AFP vēsta, ka tās izmanto arī daļa tūristu, kuri savas zemestrīcē cietušās viesnīcas vairs neuzskata par drošu patvērumu. Pēc vakardienas zemestrīces, kas notika pulksten vienos dienā, sekojuši jau vairāki desmiti pēcgrūdienu – divu spēks pārsniedzis 5 balles.
Reuters atgādina, ka daudzas Kraistčērčas ēkas tika bojātas pagājušā gada septembrī, kad pilsētu piemeklēja 7,1 balli stipra zemestrīce. Toreiz gan izdevās iztikt bez upuriem – B. Pārkers to saista ar faktu, ka pirmkārt, vakardienas zemestrīces epicentrs bijis daudz tuvāk pilsētai un tuvāk zemes virsmai, bet, otrkārt, septembra zemestrīce notika sestdienā, turklāt agrā rīta stundā. «Tagad ielas bija pilnas ar ļaudīm, kas pakļuva zem grūstošo ēku drupām, arī birojos darbs ritēja pilnā sparā,» skaidrojis mērs.
BBC norāda, ka Jaunzēlandē ik gadu tiek reģistrēts vairāk nekā 14 000 zemestrīču, no kurām aptuveni 20 ir spēcīgākas par 5 ballēm. Tomēr upuru šajās dabas katastrofās nebija bijis kopš 1968. gada, ka 7,1 balli stipra zemestrīce prasīja trīs cilvēku dzīvības. Traģiskākā zemestrīce Jaunzēlandē notika 1931. gadā, kad gāja bojā 246 Napjēras pilsētas iedzīvotāji.