Igaunijas valdošā koalīcija saglabāsies
Pēc svētdien notikušajām Igaunijas parlamenta vēlēšanām mūsu kaimiņvalstī, visticamāk, saglabāsies līdzšinējā labēji centriskā Reformu partijas un Tēvzemes savienības/Res Publica koalīcija, bet premjera amatu turpinās ieņemt Andruss Ansips.
Abām partijām savu kopējo pārstāvniecību parlamentā, kurā ir 101 vieta, izdevies palielināt no 51 līdz 56 mandātiem, pārējos mandātus savā starpā sadalījusi Centra partija un sociāldemokrāti.
«Protams, iespējams ir viss, šīs sarunas nebūs vieglas, taču es jau sen esmu runājis par savām prioritātēm, un mana galvenā prioritāte – turpināt ar to pašu koalīciju, jo tā jau ir pierādījusi savas darba spējas. Mēs [kopā] pārvarējām grūtus laikus, un es nevēlētos mainīt partnerus,» naktī uz pirmdienu, īsi pēc tam, kad kļuva zināmi vēlēšanu provizoriskie rezultāti, intervijā Igaunijas televīzijai paziņoja 54 gadus vecais A. Ansips. Naktī notikusi arī viņa pirmā tikšanās ar Tēvzemes savienības/Res Publica līderi, bijušo premjeru Martu Lāru. Jāpiebilst, ka A. Ansips izmantojis uzvaru vēlēšanās, lai kārtējo reizi atgādinātu, ka Igaunija sevi uzskata par ziemeļvalsti, nevis Baltijas valsti vai Austrumeiropas valsti. «Mēs vēlamies, lai Igaunija kļūtu par jaunu ziemeļvalsti, un tā vārdā jau rīt sāksim darbu,» viņš sacījis.
Vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka Reformu partija guvusi 28,6% vēlētāju atbalstu un 33 mandātus, bet labēji noskaņotie partneri – 20,5% vēlētāju atbalstu un 23 mandātus. Tas nozīmē, ka koalīcijā faktiski saglabājies līdzšinējais mandātu sadalījums, tādēļ nebūtu pārsteigums, ja savus amatus saglabātu visi līdzšinējie ministri, norāda delfi.ee, piebilstot, ka jau tuvākajās dienās, pēc tam, kad vēlēšanu rezultāti tiks izsludināti oficiāli, prezidents Tomass Hendriks Ilvess aicinās A. Ansipu veidot jauno valdību. «Ja tur nav kādu mums nezināmu zemūdens akmeņu, tas ir ātri paveicams darbs,» uzsvēris kāds politologs. Jāpiebilst, ka šī varētu būt pirmā reize kopš 1991. gada, kad pēc kārtējām vēlēšanām Igaunijā izdodas saglabāt to pašu valdību.
Spēcīgākā opozīcijas spēka statusu saglabāja kreisi centriskā Centra partija, kas ieguva 23,3% balsu un 26 mandātus. Kaut gan procentuālais atbalsts partijai saglabājies 2007. gada līmenī, šoreiz tā ieguvusi par trim mandātiem mazāk – tas saistāms ar faktu, ka šoreiz 5% barjeru nepārvarēja un parlamentā neiekļuva Zaļo partijas un Tautas savienības kandidāti. Savukārt vislielākais lēciens, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, padevies sociāldemokrātiem – viņus atbalstīja 17,1% vēlētāju, kas partijai deva 19 vietas parlamentā – par astoņām vairāk nekā līdz šim.
Delfi.ee norāda, ka Centra partijas rezultātu ne īpaši daudz ietekmējis nesenais skandāls, kad tās līderis Edgars Savisārs tika apvainots pārlieku ciešās attiecībās ar Krievijas amatpersonām un pat Krievijas interešu aizstāvēšanā Igaunijā. Gluži otrādi, tieši E. Savisārs sasniedzis jaunu rekordu, personīgi saņemot 23 000 vēlētāju atbalstu – tas ir par 500 balsīm vairāk, nekā 2007. gada vēlēšanās saņēma A. Ansips. Tiesa, elektroniskajā balsošanā priekšgalā ir Reformu partijas politiķi. Igaunijas Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka pavisam vēlēšanās piedalījušies 62,9% balsstiesīgo vēlētāju, turklāt vairāk nekā 27% no viņiem izmantojuši iespēju nobalsot ar datoru vai datoru un mobilo tālruņu palīdzību. Ar katrām vēlēšanām cilvēku skaits, kuri balso šādā veidā, stabili palielinās, vēsta delfi.ee.
Izdevums European Voice secina, ka makroekonomiskie rādītāji Igaunijā, kas 1. janvārī pievienojās eiro zonai, ir apmierinoši – ekonomikas pieaugums pērn bijis 3,1% (šogad tiek prognozēts 6,6% apjomā), parāds sastāda tikai 9,5% no IKP, bet budžeta deficīts – 1,6% no IKP. Svaru otrā kausā ir joprojām lielais bezdarba līmenis – 13,6% un straujais cenu pieaugums – par 5,3% gadā. Tieši šo problēmu risināšanai jākļūst par galveno valdības prioritāti.