Igaunijas Klimata ministrijas paspārnē esošā Vides aģentūra ir publicējusi grafiku, kas liecina par jau vairāk nekā desmit gadu ilgu pārmērīgu meža izciršanu, vēsta laikraksts "Postimees", norādot, ka tādējādi kokapstrādes nozare un sabiedrība ir ilgstoši maldināta ar apgalvojumiem, ka mežizstrāde ir lēnāka par mežu atjaunošanos.
Desmit gadu laikā Igaunijā ir izcirsts vairāk meža, nekā 12 gadu laikā paspēja izaugt. Vides aģentūra tikai tagad ir atklājusi šo situāciju, radikāli mainot iepriekš sniegtos pretējos datus.
Tartu universitātes ilgtspējīgas mežsaimniecības pētnieks un meža apsaimniekošanas doktors Rauls Rozenvalds laikrakstam norādīja, ka Vides aģentūras kā institūcijas reputācija ir augsta un kopumā tā sniedz uzticamus datus par savu atbildības jomu, taču informācija par mežsaimniecību raksturojošajiem datiem vairākkārt ir krasi mainījusies un "dati ilgstoši bijuši neloģiski", lai gan aģentūras dati ir pamatā lēmumiem par nozari.
"Postimees" pieļauj, ka daļa Igaunijas kokrūpnieku un lielākā daļa sabiedrības dzīvoja ilūzijā, ka mežu resursi ir neizsmeļami, turklāt daļa Klimata ministrijas augstāko amatpersonu ir manipulējuši ar skaitļiem, apgalvojuši, ka vēl varētu palielināt ciršanas apmērus, un kritizējuši tos, kas brīdināja par pārmērīgu mežizstrādi.
Ministrija saņem datus par mežu no Vides aģentūras. Pavisam nesen Klimata ministrija klimatnoturīgas ekonomikas likumprojektā paziņoja, ka "vietējai meža un kokrūpniecības nozarei tiek garantēta stabila izejvielu piegāde". To var nodrošināt, ja mežs pieaug vairāk nekā tiek izcirsts.
Attiecībā uz šo rādītāju ministrija paziņoja: "Pamatojoties uz Vides aģentūras prognozēm, kas veiktas, pamatojoties uz esošajiem datiem, vidējais ciršanas apjoms gandrīz 9,9-10,2 miljoni kubikmetru gadā atbilst izvirzītajiem nosacījumiem." Taču jūnijā Vides aģentūra publicēja datus, saskaņā ar kuriem apsaimniekojamo mežu neto pieaugums ir tikai 8,1 miljons kubikmetru gadā.
Klimata ministre Joko Alendere un kanclera vietniece Kristi Klāsa augusta sākumā pauda neizpratni par problēmu. Ministre teica, ka nav saņēmusi jaunākos datus par mežu neto pieaugumu, savukārt vicekanclere norādīja, ka ap desmit miljoniem kubikmetru gadā ir aplēstais ciršanas apjoms, kas nepieciešams klimata mērķu sasniegšanai.
Vides aģentūras vadošais speciālists Madiss Raudsārs atklāja, kā likumprojektā nonācis skaitlis, kas ir ievērojami lielāks par saimniecisko mežu tīro pieaugumu.
No viņa teiktā izriet, ka ministrija ir izspēlējusi triku: vispirms likumprojektā ir mierinošs teikums, it kā mežs tiktu izcirsts mazāk, nekā tas pieaug, un kokrūpniecības nozare saņemtu koksni vienmērīgi. Tad ir skaitlis, kas neatbilst solījumiem, un nav pateikts, cik ilgi ciršanas apjomu varētu "vienmērīgi" noturēt desmit miljonu kubikmetru apjomā. Nav arī pateikts, ka tik daudz var cirst tikai ar "mežu mantojuma" atbalstu, kad mantojums beigsies un kad pienāks sāpīgs kritums un tiks panākts līdzsvars tādā apjomā, kas ir mazāks par pusi no pašreizējā ciršanas apjoma.
Tagad ministre uzstāj, ka "ciršanas apjoms ir jāsamazina. Mēs cenšamies panākt, lai vidējais ciršanas apjoms būtu 10 miljoni kubikmetru gadā".