Bloomberg: Orbāna politika novedīs pie tā, ka Ungārija zaudēs tiesības būt ES

© Scanpix

Ir pagājuši gandrīz desmit gadi, kopš Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns drosmīgi paziņoja par savu mērķi pārvērst valsti par "neliberālu valsti", kas balstīta uz "nacionālajām" vērtībām un orientējas uz tādām valstīm kā Ķīna, Indija, Krievija un Turcija, raksta Bloomberg.

Bloomberg žurnālists Marks Čempions savā slejā atzīmēja, ka Ungārijā vairs nevalda demokrātija vārda tiešākajā nozīmē - tā ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kuru ASV bezpeļņas organizācija “Freedom House” vērtē kā tikai daļēji brīvu.

Kopš 2014. gada Orbāns ir skaidri norādījis, ka viņa mērķis ir pārvērst savu neliberālo valsti par paraugu citām pašreizējām un topošajām ES dalībvalstīm.

Tomēr ES var un tai jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu Ungārijas premjerministra neveiksmi.

Pagājušajā mēnesī Orbāns zaudēja savu vienīgo valdības sabiedroto cīņā par to, lai ES būtu pasargāta no pārvaldītas demokrātijas, sistēmiskas korupcijas un diskriminācijas pēc tam, kad Polijas partija “Likums un taisnīgums” zaudēja vēlēšanās.

Tomēr Orbāns nenomierinājās, bet gan dubultoja pūles - spriežot pēc viņa trešdienas runas Cīrihē, kurā viņš aicināja Eiropu pārskatīt savu atbalstu Ukrainai, pretējā gadījumā Donalds Tramps nākamgad atkal stāsies ASV prezidenta amatā, Ungārijas premjerministrs joprojām ir pārliecināts, ka Rietumi virzās uz antidemokrātisku transformāciju.

Pagājušajā mēnesī viņš kļuva par pirmo ES vadītāju, kurš nofotografēts, paspiežot roku Putinam, kopš Starptautiskā Krimināltiesa martā izdeva Krievijas līdera aresta orderi.

Šonedēļ viņa valdošā partija Fidesz iesniedza parlamentā nacionālās suverenitātes likumprojektu, kas paredz kriminālatbildību par bezpeļņas organizāciju ārvalstu finansēšanu, lai identificētu iespējamu ārvalstu iejaukšanos Ungārijas politikā, un lai iebiedētu žurnālistus un sabiedrības aktīvistus.

Viņš arī uzsāka reklāmas kampaņu, kurā attēlota Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kuru aizēno Alekss Soross, ar saukli: "Nedejosim pēc viņu melodijas".

Taču, iespējams, visspilgtākais ir valdības ierosinātais “ersatz” referendums, lai panāktu sabiedrības atbalstu pretestībai ES ekonomikas, migrācijas, dzimumu līdztiesības, tiesiskuma un ārpolitikas jautājumos.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais