Borels taisnojas par Eiropas filmu festivālu Krievijā

© pixabay.com

Eiropas filmu festivāls Krievijā bija veids, kā popularizēt Eiropas vērtības un kultūru, Eiropas dzīvesveidu, domas un vārda brīvību, vēstulē Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem šādu viedokli pauž Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

Atsevišķi EP deputāti prasīja Borelam un ES vēstniekam Krievijā Rolānam Galaragam skaidrot, kā ES delegācijas Krievijā paspārnē bija iespējams šogad Krievijā rīkot Eiropas filmu festivālu, kas notika tiešsaistē no 1.novembra līdz 15.novembrim.

Vēstulē, kuras kopija ir pieejama EP deputātes Sandras Kalnietes tviterī, Borels apgalvo, ka ES attieksme pret Krieviju ir skaidra - atbalsts Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, Krievijas politiskā un diplomātiskā izolācija starptautiskā mērogā. Tāpat viņš uzsver, ka kopš Krievijas kara Ukrainā sākuma ES ir pārtraukusi divpusējo sadarbību un projektus ar Krievijas valsts iestādēm.

ES augstais pārstāvis atzīmē, ka viens no ES delegācijas Krievijā uzdevumiem ir sadarboties ar Krievijas pilsonisko sabiedrību un uzturēt saikni ar tiem, kuri atbalsta ES vērtības. Pēc Borela paustā, ES turpinās atbalstīt Krievijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, cilvēktiesību aizstāvjus un neatkarīgos plašsaziņas līdzekļus un žurnālistus Krievijā un ārpus tās.

"Eiropas filmu festivāls netika organizēts sadarbībā ar Krievijas oficiālajām iestādēm. [..] Festivāls ļauj mums efektīvāk atspēkot Krievijas propagandu pret ES. Atklāšanas un noslēguma pasākumi, uz kuriem netika aicināta neviena Krievijas amatpersona, deva iespēju publiski nosodīt Krievijas neizprovocēto karu pret Ukrainu un skaidri paust ES nostāju attiecībā uz šo karu," uzskata Borels.

EP deputāte Kalniete savukārt vērtē, ka ES augstais pārstāvis nav sapratis, ka šis nav laiks kultūras un sadarbības "tiltu būvēšanai" ar teroristisku valsti. Politiķe uzsver, ka nav saprotams, kāpēc Krievijā ir rīkots Eiropas filmu festivāls, kamēr Krievija īsteno genocīda karu.

LETA jau rakstīja, ka 18 EP deputātu parakstīta vēstule norādīts, ka šāda festivāla rīkošana ir nožēlojama un nesavienojama ar ES ārējās drošības politikas pamatprincipiem, proti, festivāla norise raisa nopietnus un pamatotus jautājumus, kā tas iespējams laikā, kad Krievija izvērsusi pilna mēroga karadarbību Ukrainā un ES ieviesusi plašas sankcijas pret Krieviju.

Kalniete iepriekš uzsvēra, ka šāda festivāla rīkošana ir tipisks no PSRS laika mantots un Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma pārvaldītajā Krievijā plaši izmantots propagandas paņēmiens, ar kuru tiek radīts iespaids, ka politiskās attiecības ir normālas vai normalizējas.

EP deputātu parakstītajā vēstulē teikts, ka Krievija, būdama autoritāra valsts, plaši izmanto dažādus līdzekļus sava tēla spodrināšanai, un Putina režīmam sadarbība kultūrā, sportā un zinātnē ir maigās varas instruments un apliecinājums ietekmes paplašināšanai.

Tāpat vēstulē uzsvērts, ka jebkuru ES rīkotu kultūras pasākumu Krievijas teritorijā var uzskatīt par draudzības žestu vai kā mēģinājumu uzlabot vai normalizēt attiecības ar Kremli. Savukārt Eiropas filmu festivāls nodrošina munīciju Krievijas propagandas mašīnai, kas to izmantos, lai piešķirtu režīmam leģitimitāti.

"Festivāls tieši iedragā centienus izolēt Putina režīmu un cīnīties pret naidīgām Krievijas dezinformācijas operācijām pret ES. Organizatoru izvirzītais sauklis "Kino vieno!", uzsverot kultūru un interešu vienotību, ir klaji nesavietojams ar impēriskās agresijas, genocīda, etniskās tīrīšanas noziegumiem, par ko ir atbildīga Putina vadītā Krievija," akcentēts vēstulē.

Vēstuli ES augstajam pārstāvim ārlietās Borelam un ES vēstniekam Krievijā Galaragam parakstīja no Latvijas ievēlētie deputāti Kalniete, Dace Melbārde (JV), Ivars Ījabs (AP) un Roberts Zīle (NA), deputāti Rasa Juknevičiene un Petrs Austrevičs no Lietuvas, Riho Terrass, kurš ievēlēts no Igaunijas, kā arī četri deputāti no Polijas, divi no Slovākijas, pa vienam no Vācijas, Zviedrijas, Slovākijas, Bulgārijas un Čehijas.

Pasaulē

Krievijas cietumos joprojām atrodas apmēram 900 cilvēku, kuri gūstā ir jau divarpus gadus, aģentūrai LETA vēsta Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.

Svarīgākais