Konfiscētos iesaldētos Krievijas valsts aktīvus varēs izmantot Ukrainas atjaunošanai
Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja Strasbūrā, Francijā, vienbalsīgi apstiprinājusi rezolūciju par atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai, ar ko ir rasts tiesisks pamats, lai konfiscētu iesaldētos Krievijas valsts aktīvus un nodotu tos Ukrainas atjaunošanai, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Asamblejas lēmums tika pieņemts klātesot Ukrainas parlamenta priekšsēdētājam Ruslanam Stefančukam, kas uzrunā asamblejai uzsvēra izstrādātās rezolūcijas lielo nozīmību.
Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja plenārsesijā Strasbūrā ieteica "konfiscēt Krievijas valsts īpašumus un tos izmantot", lai atbalstītu Ukrainas atjaunošanu. Šāda rīcība "stiprinātu Ukrainu, nodrošinātu Krievijas Federācijas atbildību un atturētu no jebkādas citas agresijas nākotnē".
Vienbalsīgi pieņemtajā rezolūcijā asambleja norāda, ka "agresorvalstij - Krievijai - ir pienākums nodrošināt pilnu kompensāciju par zaudējumiem un ievainojumiem, ko radījušas tās nelikumīgas darbības, tostarp cilvēku bojāeja, infrastruktūras iznīcināšana un ekonomiskie zaudējumi," saskaņā ar starptautisko tiesību principiem. Rezolūcija balstīta Albānijas parlamenta pārstāvja Lulzima Baša ziņojumā, un to izstrādāja asamblejas Politiskā komiteja, kurā strādā Saeimas priekšsēdētājas biedre, Latvijas delegācijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
"Apstiprinot šo rezolūciju, ir radīts tiesiskais pamats, lai konfiscētu iesaldētos Krievijas valsts aktīvus un nodotu tos Ukrainas atjaunošanai," atzīmē Kalniņa-Lukaševica, aicinot valstu vadītājus, valdības un parlamentus darīt savu darba daļu un vistuvākajā laikā īstenot pasākumus, lai konfiscētu un nodotu Krievijas iesaldētos līdzekļus Ukrainas atjaunošanai.
Rezolūcijā norādīts, ka vairāku valstu jau iesaldētie Krievijas valsts finanšu aktīvi - aptuveni 300 miljardi ASV dolāru - ir jānodod Ukrainas atjaunošanai. Jau dokumentētie Krievijas Federācijas agresijas radītie zaudējumi Ukrainas infrastruktūrai un ekonomikai ir sasnieguši 416 miljardus ASV dolārus 2023.gada jūnijā.
Asambleja aicināja izveidot starptautisku kompensācijas mehānismu Eiropas Padomes aizbildnībā, lai visaptveroši kompensētu zaudējumus, kas radušies skartajām fiziskajām un juridiskajām personām un Ukrainas valstij kopumā. Tā iesaka izveidot starptautisku trasta fondu, kurā tiktu deponēti visi Krievijas valsts iesaldētie aktīvi. Tāpat rosināts izveidot "objektīvu un efektīvu starptautisko prasību komisiju", lai izskatītu prasības.
Savā rezolūcijā asambleja mudina visas valstis, kurās atrodas Krievijas valsts aktīvi, sadarboties, lai šos aktīvus nekavējoties nodotu starptautiskajam kompensācijas mehānismam.
Asambleja atgādināja, ka Eiropas Padome ir bijusi līdere, paužot savu solidaritāti ar Ukrainu un tās iedzīvotājiem un izslēdzot Krieviju no šīs organizācijas, un ir izveidojusi Zaudējumu reģistru, lai reģistrētu Ukrainai nodarītos zaudējumus. Zaudējumu reģistra, kas jau praktiski darbojas, izveide bija pirmais solis, lai sauktu Krieviju pie atbildības par tās nelikumīgajām darbībām.
"Esam spēruši pirmos soļus, lai sauktu Krieviju pie atbildības, taču ievērojama ceļa daļa mums vēl ir priekšā," sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Kalniņa-Lukaševica šonedēļ līdz 18.aprīlim piedalās Strasbūrā asamblejas pavasara sesijas darbā. Kopā ar Saeimas priekšsēdētājas biedri uz Franciju devies arī asamblejas Latvijas delegācijas vadītājas vietnieks Edmunds Cepurītis (P) un pastāvīgā pārstāvja aizstājēji Ināra Mūrniece (NA), Ričards Šlesers (LPV) un Aiva Vīksna (AS).
Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir viena no Eiropas Padomes lielākajām un redzamākajām institūcijām. Tā apvieno 306 pastāvīgos pārstāvjus un 306 pārstāvju aizvietotājus no 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm. Asamblejā valstis pārstāv nacionālo parlamentu deputāti.