Nīderlandes labējie plāno pārcelt valsts vēstniecību no Telavivas uz Jeruzalemi

© Pixabay

Topošā Nīderlandes labējā koalīcija plāno pārcelt valsts vēstniecību Izraēlā no Telavivas uz Jeruzalemi.

Koalīcijas vienošanās, ko galēji labējās Brīvības partijas līderis Gērts Vilderss kopā ar trim citām labējām partijām ceturtdien prezentēja Hāgā, paredz izpētīt labāko laiku vēstniecības pārcelšanai. Lēmumā būtu jāņem vērā diplomātiskās intereses un iespējamais Tuvo Austrumu konflikta risinājums, paredz vienošanās.

Vēstniecības pārcelšana uz Jeruzalemi tiek vērtēta pretrunīgi, jo lielākā daļa starptautiskās sabiedrības līdz šim uzskatījusi, ka pilsētas status būtu nosakāms nākotnes miera sarunās starp Izraēlu un palestīniešiem.

Izraēla Jeruzalemi uzskata par savu galvaspilsētu, taču palestīnieši vēlas Austrumjeruzalemi padarīt par iespējamās Palestīnas valsts galvaspilsētu.

ASV savu vēstniecību uz Jeruzalemi pārcēla 2018.gadā, kad Savienoto Valstu prezidents bija Donalds Tramps.

Nīderlandes koalīcijas līgumā teikts, ka Jeruzalemes statuss būtu jānosaka nākotnes miera sarunās starp Izraēlu un palestīniešiem.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais