Tā arī nav noskaidrots, kas tieši izraisīja spēcīgo turbulenci, kas skāra lidsabiedrības „Singapore Airlines” reisu no Londonas, kura laikā gāja bojā kāds pasažieris, bet vairāki citi tika savainoti.
Aviokompāniju izsekošanas tīmekļa vietnes ir atzīmējušas, ka lidmašīna „Boeing 777-300ER” trīs minūšu laikā nokrita par aptuveni 1800 metriem, kad tā lidoja virs Bengālijas līča, vairāk par negadījumu šeit.
Par laimi turbulences izraisītie nāves gadījumi un nopietni ievainojumi ir ļoti reti. Lidojumu apkalpes bieži vien var iepriekš paredzēt sliktus laikapstākļus un ir apmācītas rīkoties šādos gadījumos. Tomēr turpmāk attiecīgie gadījumi var notikt biežāk.
Pērn veiktais Lielbritānijas Redingas universitātes meteorologu pētījums atklāja, ka klimata pārmaiņu dēļ debesis ir līdz pat 55 procentiem „nelīdzenākas” nekā pirms četrām desmitgadēm.
Siltāks gaiss, ko rada oglekļa dioksīda emisijas, maina gaisa straumes strūklas plūsmā, pastiprinot gaisa turbulences pasaules noslogotākajos lidojumu maršrutos.
Zinātnieki atklāja, ka piemēram, virs Ziemeļatlantijas okeāna, kas ir viens no pasaulē noslogotākajiem lidojumu reģioniem, kopējais smagu turbulenču ilgums gadā pieauga par 55 procentiem no 1979. līdz 2020. gadam.
"Mums būtu jāiegulda turbulences prognozēšanas un noteikšanas sistēmās, lai nākamajās desmitgadēs nelīdzens gaiss nepārvērstos par nelīdzeniem lidojumiem," apgalvo Pols Viljamss, atmosfēras zinātnieks no Redingas universitātes, kurš bija pētījuma līdzautors.
Katra papildu minūte, kas pavadīta, lidojot cauri turbulencei, palielina gaisa kuģa nolietojumu, kā arī pasažieru un stjuartu savainojumu risku.