Pagrieziena punkts medicīnas vēsturē: senie ēģiptieši mēģinājuši ārstēt vēzi jau pirms 4000 gadiem

Tievi iegriezumi galvaskausā no Senās Ēģiptes norāda uz agrāko zināmo mēģinājumu ārstēt vēzi, ziņo "euronews.com".

Divos galvaskausos no Senās Ēģiptes, kas glabājas Kembridžas universitātē, varētu būt atrastas agrākās zināmās vēža ārstēšanas pazīmes.

Saskaņā ar jauno pētījumu, kas publicēts zinātnes žurnālā “Frontiers in Medicine”, tievie iegriezumi galvaskausā varētu būt vai nu vēža izņemšanas operācijas, vai "pēcnāves medicīniskās izpētes" pazīmes.

Tiek uzskatīts, ka galvaskauss piederēja 30 līdz 35 gadus vecam vīrietim, kurš dzīvoja aptuveni tajā pašā laikā, kad tika uzcelta Lielā Gīzas piramīda.

Otrās mirstīgās atliekas piederēja sievietei, kas vecāka par 50 gadiem un kura izdzīvoja pēc galvaskausa lūzuma un ieguva audzēju. Tas liecina par aprūpes līmeni, ko ēģiptieši spēja sniegt ievainotajiem vai slimajiem.

Komanda atklāja griezuma zīmes un analizēja otro galvaskausu, izmantojot augstas izšķirtspējas 3D mikroskopiju.

"Tas ir pagrieziena punkts medicīnas vēsturē," rakstīja pētījuma autori.

Senajā Ēģiptē bija viena no "vismodernākajām medicīnas zināšanu bāzēm" senatnē, un labi saglabājušās cilvēku mirstīgās atliekas un papirusi sniedz ieskatu tā laika veselības aprūpes praksē.

Zinātnieki iepriekš atraduši liecības par protēzēm, zobu plombēšanu un sadzijušiem lūzumiem.

Pētnieki arī uzskata, ka senās Ēģiptes medicīna bija pietiekami attīstīta, lai aprakstītu, klasificētu un veiksmīgi ārstētu konkrētas slimības un traumatiskus ievainojumus, tostarp kaulu traumas.

Vēzis jau iepriekš ir atrasts cilvēku mirstīgajās atliekās - vecākais gadījums ir datēts ar 1,7 miljoniem gadu.

Pēc autoru domām, šie atklājumi pastiprina domu, ka "vēzis bija daudz izplatītāks, nekā tika pieņemts iepriekš", tomēr pētījumi prasa piesardzību, jo zinātnieki uzsver, ka viņu darbs balstās uz "nepilnīgām skeleta paliekām", ietver tikai divus indivīdus un neizmanto molekulāro analīzi.