Nolaižoties līdz pat 40 metriem zem Baltijas jūras, pasaulē garākais kombinētais ceļu un dzelzceļa tunelis savienos Dāniju un Vāciju. Tuneli plānots atvērts 2029. gadā, ziņo “CNN”.
Fēmārnbeltas tuneļa pirmo posmu 17. jūnijā atklāja Dānijas karalis Frederiks X - tas bija pirmais nozīmīgais pagrieziena punkts četrus gadus pēc būvniecības uzsākšanas 2020. gadā.
Dānijas pusē pagājušajā gadā tika pabeigta rūpnīca, kurā tiks uzbūvēti 89 masīvi betona posmi, kas veidos tuneli. Fermern A/S, Dānijas valstij piederošais uzņēmums, kas atbild par projektu, saka, ka tā ir lielākā un modernākā šāda veida ražotne.
Tunelis, kas būs 18 kilometrus garš, ir viens no lielākajiem infrastruktūras projektiem Eiropā, un tā būvniecības budžets pārsniedz 7 miljardus eiro.
Salīdzinājumam - 50 kilometrus garais Lamanša tunelis, kas savieno Angliju un Franciju, tika pabeigts 1993. gadā, un tas šodienas naudā izmaksāja gandrīz 14 miljardus ASV dolāru. Lai gan Lamanša tunelis ir garāks par Fēmārnbeltas tuneli, tas tika izgatavots, izmantojot urbšanas iekārtu, nevis iegremdējot iepriekš izbūvētas tuneļa daļas.
Tunelis tiks būvēts pāri Fēmārnas joslai, jūras šaurumam starp Vācijai piederošo Fēmarnas salu un Dānijai piederošo Lolandes salu, un tā ir veidota kā alternatīva pašreizējai prāmju satiksmei, kas katru gadu pārvadā miljoniem pasažieru. Ja tagad pārbrauciens ar prāmi ilgst 45 minūtes, izmantojot tuneli, ar vilcienu tas aizņems tikai septiņas minūtes un ar automašīnu - 10 minūtes.
Tunelis, kura oficiālais nosaukums ir “Fehmarnbelt Fixed Link”, būs garākais kombinētais ceļu un dzelzceļa tunelis visā pasaulē. Tajā būs divas divjoslu automaģistrāles, kuras atdalīs servisa eja, un divi elektrificēti sliežu ceļi.
“Šodien, ja jūs dotos ar vilcienu no Kopenhāgenas uz Hamburgu, tas aizņemtu apmēram četrarpus stundas,” sacīja Femern A/S tehniskais direktors Jenss Ole Kaslunds. Kad tunelis būs pabeigts, tas pats brauciens ilgs divarpus stundas.
"Šodien daudz cilvēku lido starp abām pilsētām, bet nākotnē būs labāk vienkārši braukt ar vilcienu," viņš piebilda. Tas pats brauciens ar automašīnu būs aptuveni par stundu ātrāks nekā šodien, ņemot vērā laiku, kas ietaupīts, negaidot rindā uz prāmi.
Līdztekus ieguvumiem pasažieru vilcieniem un automašīnām, tunelis pozitīvi ietekmēs arī kravas automašīnas un vilcienus, sacīja Kaslunds, jo tas izveido sauszemes maršrutu starp Zviedriju un Centrāleiropu, kas būs par 160 kilometriem īsāks nekā šodien.
Projekts aizsākās 2008. gadā, kad Vācija un Dānija parakstīja līgumu par tuneļa būvniecību. Pēc tam pagāja vairāk nekā desmit gadi, līdz abas valstis pieņēma nepieciešamos tiesību aktus un veica ģeotehniskās un vides ietekmes pētījumus.